Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību radio valdei

Latvijas Radio Ziņu dienests atklātajā vēstulē paziņojis, ka izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasa tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku. Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi par preses konferences sasaukšanu, lai informētu par kritisko situāciju sabiedriskajā medijā.

ĪSUMĀ:

Latvijas Radio Ziņu dienests izsaka neuzticību radio valdei

    Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja ir Una Klapkalne, valdes locekle finanšu vadības jautājumos ir Mārīte Tukiša, savukārt valdes locekle programmu attīstības jautājumos ir Sanita Dika-Bokmeldere.

    Darbu pamet astoņi žurnālisti

    2018. gada nogalē Latvijas Radio valdes pasūtinātā neatkarīgā auditā tika noskaidrots, ka Ziņu dienesta korespondentu noslodze ir 123% jeb par gandrīz ceturto daļu virs normālas slodzes. Valde līdz šim neesot veikusi nekādas darbības, lai risinātu būtiskās pārslodzes problēmu Ziņu dienestā un citās Latvijas Radio struktūrvienībās.

    Ņemot vērā arī faktu, ka seši profesionāli žurnālisti Ziņu dienestu kopš 2018. gada pametuši zemā atalgojuma dēļ, šā gada marta sākumā korespondenti iesniegumā valdei lūdza palielināt atalgojumu. Citādi Ziņu dienesta veidotā satura kvalitāti ne tikai uzlabot, bet pat saglabāt līdzšinējā līmenī būtu izaicinājums.

    Valde atbildes vēstulē korespondentiem esot norādījusi, ka atalgojumu palielināt nav iespējams.

    Kopš šā gada marta Ziņu dienestu ir pametuši vēl divi profesionāļi. Ziņu dienesta kolektīvs jūnija sākumā vērsās pie valdes, paziņojot, ka korespondentu trūkuma dēļ Ziņu dienesta darbā ir saskatāmas krīzes pazīmes. Turklāt jūlijā izsludinātajā konkursā uz korespondenta amata vietu ir pieteicies tikai viens pretendents, turklāt bez pieredzes mediju darbā. 

    Samazināts saturs, likvidēta štata vieta

    Lai risinātu krīzi Ziņu dienestā, pēc Ziņu dienesta kolektīva tikšanās ar valdi tika panākta mutiska vienošanās par satura papildu samazinājumu (raidījuma “Pusdiena” apjoms no 2019. gada 25. jūnija pirmoreiz samazināts par 15 minūtēm), par algu palielinājumu korespondentiem.

    Tāpat panākta vienošanās, ka valde rīkos preses konferenci 19. jūnijā, lai sabiedrību informētu par kritisku situāciju sabiedriskajā medijā. Preses konference līdz šim nebija sarīkota. Tiesa, uzreiz pēc Ziņu dienesta atklātās vēstules publiskošanas Latvijas Radio valde paziņoja par preses konferences sasaukšanu 17. jūlijā.

    Ar pamatojumu “sekmēt pastāvīgi augstas satura kvalitātes nodrošināšanu” valde 5. jūnijā likvidēja vienu pilna laika amata vietu “korespondents”. Ar to pašu valdes lēmumu korespondentiem algas tika palielinātas par vidēji 60 eiro (bruto). Lai gan sākotnējā vienošanās ar Ziņu dienesta kolektīvu paredzēja līdz ar rudens sezonas sākumu atjaunot korespondenta amata vietu, valde līdz šim esot atteikusies to darīt.

    Ziņu dienests noraidījis valdes piedāvājumam ar mērķi ietaupīt naudu turpmāk atteikties no nakts ziņām Latvijas Radio ēterā. Tas esot pretrunā Ministru kabineta noteikumiem par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu. Turklāt laikā, kad situācija pasaulē ir nestabila, Latvijas Radio nedrīkstot ierobežot iespējas informēt sabiedrību apdraudējuma gadījumos.

    Ziņu dienesta ieskatā šāds valdes piedāvājums neliecina par centieniem stiprināt Latvijas informatīvo telpu.

    Tāpat resursu trūkuma dēļ esot apdraudēta Ziņu dienesta gatavotā raidījuma “Īstenības izteiksme” nākotne. Tas patlaban ir vienīgais analītiski pētnieciskais raidījums Latvijas Radio.

    Saistībā ar prasīto algu palielinājumu valde esot piedāvājusi gandrīz pilnībā atteikties no Ziņu dienestā izveidotās motivācijas sistēmas, tai līdz gada beigām paredzēto naudu (4000 eiro) sadalot korespondentu algām. Taču Ziņu dienests ir atbildējis, ka tas pēc būtības nerisina kritiski zemā atalgojuma problēmu, jo korespondenti saņemtu to pašu atlīdzību, bet darītu vairāk, nekā paredz darbinieku līgumsaistības.

    Latvijas Radio valde, kuras locekļu atalgojums kopš stāšanās amatos ir ticis palielināts par 18% un tuvojas 5000 eiro mēnesī, esot noraidījusi Ziņu dienesta ierosinājumu atteikties no diviem padomniekiem, kas saņem vairāku tūkstošu eiro lielu atlīdzību. Tas neliecinot par solidāru rīcību, jo Latvijas Radio darbinieku atalgojums pērn tika palielināts par vidēji 8%, kas to neatgrieza pat pirmskrīzes līmenī, kad algas samazināja par 30 līdz 50%.

    Norāda uz Ziņu dienesta novājināšanu

    Ziņu dienesta vēstulē norādīts uz 2017. gada nogalē Latvijas Žurnālistu asociācijas paustajām bažām par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku.

    “Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk – kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,” norādīts atklātajā vēstulē.

    Tāpat atklātajā vēstulē arī pausts, ka gada sākumā valde centās panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas koplīgumā. Koplīgums pašlaik esot vienīgā stabilā sociālā garantija, kā arī tas nodrošina stipru arodbiedrību. Turklāt izmaiņās bija iecerēts iekļaut punktu, kas paredz visu koplīgumā paredzēto labumu atņemšanu darbiniekiem gadījumā, ja valdes dēļ Latvijas Radio ir strādājis ar zaudējumiem.

    Rājiens par raidījuma raidlaika samazināšanu

    Šonedēļ tika izteikts rājiens Ziņu dienesta vadītājai Mirdzai Lelei par raidījuma „Pusdiena” raidlaika samazināšanu no jūnija beigām, lai gan Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne pret to kā ārkārtas situācijas risinājumu kopīgās tikšanās laikā neesot iebildusi.

    Kad Ziņu dienests paziņoja valdei par lēmumu izteikt tai neuzticību, valdes locekle Mārīte Tukiša informēja, ka rīkojums par rājienu Ziņu dienesta vadītājai ir apturēts. Intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Tukiša atzina, ka “valde, iespējams, ir pieņēmusi pārsteidzīgu lēmumu”. Tāpēc lēmums ir apturēts un situāciju izvērtēs vēlreiz.

    “Visticamāk, par visiem solidāri būs jāuzņemas atbildība, ieskaitot arī Latvijas Radio valdi,” piebilda Tukiša.

    Tāpat Latvijas Radio žurnālisti un citi satura veidotāji iepriekš ir ar rakstisku iesniegumu aicinājuši valdi pārstāt apšaubāmām metodēm vērsties pret atsevišķiem darbiniekiem, piemēram, izveidojot ētikas komisijas, kur pretēji pašu ētikas kodeksam izšķirošās balsis ir nevis žurnālistiem, bet vadības ieceltiem pārstāvjiem.

    Latvijas Radio Ziņu dienests:

    1. izsaka neuzticību Latvijas Radio valdei pašreizējā tās sastāvā;
    2. pieprasa Latvijas Radio valdei atkāpties no ieņemamajiem amatiem vai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) kā valsts SIA "Latvijas Radio" kapitāla daļu turētājai valdi atstādināt;
    3. pieprasa NEPLP un par mediju nozari atbildīgajiem veikt neatliekamas darbības krīzes novēršanai sabiedriskajā radio, lai netiktu apdraudēta valsts informatīvā telpa;
    4. aicina atbildīgo Saeimas komisiju izvērtēt NEPLP kompetences sabiedriskā radio pārvaldībā;
    5. vērš sabiedrības uzmanību uz apdraudējumu saņemt daudzpusīgu neatkarīga sabiedriskā radio Ziņu dienesta gatavotu informāciju;
    6. patur iespēju par radušos krīzi informēt Eiropas raidorganizāciju apvienību (EBU), kā arī īstenot protesta akcijas, piemēram, streiku, par ko valde ir brīdināta jau iepriekš;
    7. neraugoties uz krīzi Ziņu dienestā un Latvijas Radio valdes centieniem to vājināt, pauž apņēmību turpināt strādāt un nodrošināt kvalitatīvu saturu sabiedriskā radio ēterā.

    Valde sasauc preses konferenci

    Pēc atklātās vēstules publiskošanas Latvijas Radio Komunikācijas daļa paziņojusi par preses konferenci 17. jūlijā par kritisko situāciju sabiedriskajā medijā un budžeta pieprasījumu Latvijas Radio kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai.

    Paziņojumā medijiem norādīts uz Eiropas Raidorganizāciju asociācijas datiem, ka Latvijā finansējums sabiedriskajiem medijiem ir zemākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un par 30 – 45% zemāks nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Latvijā valsts budžeta dotācija sabiedriskajiem medijiem ir 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kamēr Eiropas vidējais rādītājs ir 0,17%. Pašlaik esot sasniegts kritiskais punkts –

    Latvijas Radio kā sabiedriskā medija darbība pašreizējos finansēšanas apstākļos ir apdraudēta.

    Nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ Latvijas Radio pamet darbinieki - pēdējo trīs gadu laikā aizgājusi trešdaļa jeb 106 kolēģi, tostarp 56 žurnālisti. 2019. gada pirmajā pusē atlūgumi saņemti no 11 žurnālistiem, vairums no Ziņu dienesta, kuri pamatā aizgājuši uz labāk apmaksātiem darbiem komercmedijos un Latvijas Televīzijā.

    Lai stabilizētu situāciju un stagnācijas un lejupslīdes vietā spētu nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu satura veidošanu,

    Latvijas Radio no nākamā gada pieprasa finansējuma palielināšanu gan atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 989,4 tūkstošu eiro apmērā,

    gan kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu 1,79 miljonu eiro apmērā.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti