Latvijas Radio valde paziņo par krīzi medijā; prasa papildu teju miljonu eiro

Latvijas Radio valde izplatījusi atklāto vēstuli, kas adresēta valsts augstākajām amatpersonām, norādot uz finanšu un cilvēkresursu krīzi sabiedriskajā medijā. Tāpat valde prasa  steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus atalgojumam 100 tūkstošu eiro apmērā jau šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.

ĪSUMĀ:

  • Vairākas dienas pēc Latvijas Radio Ziņu dienesta izteiktās neuzticības radio valdei tā nākusi klajā ar vēstule valsts augstākajām amatpersonām.
  • Radio valde norāda uz krīzi sabiedriskajā medijā, nepietiekamo atalgojumu darbiniekiem un profesionāļu aiziešanu.
  • Valde prasa piešķirt papildu 100 tūkstošu eiro šogad un gandrīz miljonu eiro nākamgad.
  • Tāpat tiek prasīts kompensēt gaidāmo par iziešanu no reklāmas tirgus.
  • Tikmēr radio arodbiedrība paudusi atbalsta neuzticības izteikšanu valdei un atgādināja par neuzticību NEPLP.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una KlapkalneEdgars Kupčs

    Latvijas Radio valde vēstulē norāda, ka šobrīd finansējuma trūkuma dēļ kritiski apdraudēta iespēja nodrošināt sabiedrību ar kvalitatīvu, objektīvu un daudzveidīgu informāciju pietiekamā apjomā, cieš sabiedriskā medija profesionalitāte. “Latvijas Radio atrodas uz bezdibeņa sliekšņa,” pausts atklātajā vēstulē.

    Ja visdrīzākajā laikā netiks piešķirti adekvāti resursi Latvijas Radio satura veidošanai un programmu izplatībai, būtiski pasliktināsies Latvijas informatīvās telpas drošība un sabiedrības iespējas saņemt neatkarīgu, profesionālu un objektīvu informāciju par valstī un pasaulē notiekošo, norāda Latvijas Radio valde.

    2019.gadam Latvijas Radio analītiskās kapacitātes stiprināšanai, proti, žurnālistu algām, prasīja 407 tūkstošus eiro. Taču valsts “tehniskajā budžetā” nauda atvēlēta vien sabiedrības saliedētības programmai un ēkas drošības sistēmai.

    Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio pieprasa:

    1. budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 tūkstošu eiro apmērā jau šogad;
    2. budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 989,4 tūkstošu eiro apmērā 2020.gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados;
    3. kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020. gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.

    Latvijas Radio valde lūdz apliecinājumu budžeta pieauguma grafikam, lai mazinātu spriedzi darbiniekos, kā arī spētu risināt konkurētspējas jautājumu darbinieku piesaistē un noturēšanā.

    Latvijas Radio finansējums atlīdzībai pašlaik ir knapi atgriezies “pirmskrīzes” līmenī. Inflācija kopš 2008. gada ir vairāk nekā 27%, tāpēc faktiski nauda Latvijas Radio darbinieku makos ir pat par piektdaļu mazāk nekā pirms 11 gadiem, norādīts vēstulē. Tajā pašā laikā darba apjoms aug, paģērot spēju iet līdzi laikam un līdztekus lineārajai apraidei veidot arī multimediālu saturu portāliem, televīzijai, sociālajiem tīkliem.

    “Latvijas Radio izprot valsts budžeta veidošanas nosacījumus, tostarp vajadzību palielināt algas virknei sabiedriskajā sektorā nodarbināto – mediķiem, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem. Mēs vienmēr esam iestājušies par visu sabiedrības grupu interesēm. Tomēr šoreiz pienācis brīdis, kad lūdzam visiem kopā iestāties par Latvijas Radio – vienu no svarīgākajiem demokrātijas stūrakmeņiem ar augstāko sabiedrības uzticības mandātu,” pausts valdes vēstulē.

    Latvijas Radio arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte PaegleEdgars Kupčs

      Tikmēr ar atklātu vēstuli pie augstākajām valsts amatpersonām kolektīva vārdā vērsusies arī Latvijas Radio arodbiedrība. Tā pauž atbalstu Ziņu dienesta kolēģiem par valdei izteikto neuzticību. Arī arodbiedrība uzsver, ka radio vērojama ilgstoša un nerisināta krīze, kuras iemesli ir ne tikai finansiāli. Vēstulē minēti arī virkne pārmetumu pašreizējai valdei, kam algas pērn audzētas par teju piektdaļu un ir līdz astoņām reizēm lielākas nekā raidorganizācijas darbiniekiem. Turklāt valde noalgojusi divus padomniekus.

      Tāpat atgādināts, ka pirms diviem gadiem radio kolektīvs izteica neuzticību Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājas vietniekam Ivaram Āboliņam. Neuzticība nav atsaukta, jo Āboliņa un NEPLP attieksme neesot mainījusies.

      Latvijas Radio arodbiedrības vēstulē pieļautas protesta akcijas.

      KONTEKSTS:

      Latvijas Radio Ziņu dienests atklātajā vēstulē paziņojis, ka izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas.

      Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu.  

      Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš pašlaik neredz pamatu atlaist radio valdi. Par mediju politiku atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka iesaistītajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda.

      Politiķi atzīst, ka sabiedriskie mediji ir turēti finansiāla bada režīmā, taču drīzu risinājumu informatīvās telpas stiprināšanai nevar nosaukt.     

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti