Tostarp likumā nostiprināts deleģējums Ministru kabinetam epidemioloģiskās drošības nolūkos noteikt īpašas prasības tirdzniecībai un citiem saimniecisko pakalpojumu veidiem, kā arī sporta pasākumu ierobežojumus vai aizliegumu.
Likumā nostiprināta arī norma, kas paredz, ka
Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās darba devējam jānodrošina attālinātā darba iespējas nodarbinātajiem, ja darba specifika to pieļauj.
Savukārt, ja darba vietā klātienē tiek veikti darbi, darba devējam ir pienākums noteikt pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai darba vietās, noteikt atbildīgo par šo pasākumu ieviešanu, kā arī nodrošināt nodarbinātajiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus.
Ar grozījumiem noteikts, ka gadījumā, ja tirdzniecības vietā nebūs izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm, Valsts policija vai pašvaldības policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā varēs pieņemt lēmumu par tirdzniecības vietas slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai līdz septiņām dienām.
Tāpat par likumā un uz attiecīgā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto tirdzniecības vai citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību neievērošanu noteikts naudas sods fiziskajai personai no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai — no 140 līdz 5000 eiro.
Tāpat Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt ievešanas aizliegumu Latvijas teritorijā pret Covid-19 infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugām un šo sugu dzīvnieku produkcijai, kā arī tiesības noteikt derīguma termiņu pirmās palīdzības sniegšanas apguvi apliecinošiem dokumentiem un traktortehnikas vadītāja apliecībām, kuru derīguma termiņš beidzies ārkārtējās situācijas laikā.
Likumā veiktas arī citas izmaiņas, lai paredzētu sabiedrības drošības un veselības interesēm atbilstošu valsts institūciju darbību valstī pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pieļāva, ka Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, kas pašlaik noteikta līdz 6. aprīlim, varētu nepagarināt, bet ierobežojumi netiek atcelti. Piektdien, 26. martā, valdība lems par četru soļu plānu pakāpeniskai Covid-19 ierobežojošo pasākumu mazināšanu pēc ārkārtējās situācijas.
Plāns paredz no 7. aprīļa ļaut strādāt visiem veikaliem; izņēmums – tirdzniecības centri, kur brīvdienās sākotnēji strādāt varētu tikai pirmās nepieciešamības preču veikali. Ja saslimstība pašvaldībā būs zema, klātienē no aprīļa beigām varētu mācīties 1.–6. un 12. klases. Savukārt pārējie klātienē varētu mācīties divas dienas nedēļā.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
