Panorāma

Valsts kontrole konstatējusi nepilnības e-pakalpojumu jomā

Panorāma

Panorāma

Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

Saeima atzīst Krieviju par terorismu atbalstošu valsti

Saeima paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti.

Dokumenti

Saeimas pazinojums par Krievijas atzisanu par teroristisku valsti.docx

Lejuplādēt

15 KB

Saeimas paziņojumā atzīmēts, ka kopš Krievijas neprovocētā militārā uzbrukuma Ukrainai 24. februārī 12 miljoni ukraiņu ir bijuši spiesti pamest savas mājas un vairāk nekā pieciem miljoniem nācies pamest savu valsti. Šajā laikā virknē cilvēktiesību aizsardzības grupu un starptautisko novērošanas misiju ziņojumos vēstīts par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajām zvērībām pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, tostarp spīdzināšanu, izvarošanu, slepkavībām un civiliedzīvotāju masveida aizturēšanām tā dēvētajos filtrācijas centros, kā arī masveida deportācijām, pausts paziņojumā.

Norādīts arī uz to, ka mazāk nekā 24 stundas pēc Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas starpniecību parakstītās vienošanās par Ukrainā bloķētās labības eksporta atsākšanu pāri Melnajai jūrai Krievijas spēku veiktais raķešu uzbrukums Odesas ostai 23. jūlijā demonstrēja tās nicinājumu pret savām saistībām, starptautisko kārtību un tās institūcijām, kā arī apzināti turpināja padziļināt globālo pārtikas krīzi, kas izraisīs badu un ciešanas visā pasaulē.

Paziņojumā uzsvērts, ka Krievija izmanto ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu.

Līdz ar to Saeima atzinusi Krievijas vardarbību pret civiliedzīvotājiem, kas tiek īstenota politisku mērķu sasniegšanai, par terorismu un Krieviju – par terorismu atbalstošu valsti. Saeima arī aicina citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu.

Parlamentārieši kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju.

Tāpat paziņojumā aicina Eiropas Savienības valstis nekavējoties apturēt tūrisma un ieceļošanas vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Paziņojuma pieņemšana Saeimā varētu ietekmēt Latvijas un Krievijas divpusējās sadarbības līgumus, tostarp līgumu par tiesiskās palīdzības sniegšanu.

"Pieņemot šo paziņojumu, mēs paužam Latvijas redzējumu un vērtējumu un arī iekustinām pārējo Eiropas Savienības valstu darbību šajā jautājumā. Ja Krievija tiek iekļauta Eiropas Savienības terorisma atbalstošu valstu sarakstā, tas radītu nepārprotamas sekas ne tikai Krievijas valstij, bet arī tās pilsoņiem," sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība).

Lēmums bez "Saskaņas" dalības

Par paziņojuma pieņemšanu balsoja 67 deputāti, bet balsojumā nepiedalījās frakcijas "Saskaņa" deputāti.

"Saskaņas" frakcijas deputāts Igors Pimenovs ceturtdienas rītā intervijā Latvijas Radio norādīja, ka atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti tagad nozīmētu paplašināt konflikta zonu, tādējādi palielinot spriedzi. Saeimas sēdē viņš par primitīvu dēvēja iniciatīvu apturēt tūrisma vīzu izdošanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Pimenovs skaidroja, ka "Saskaņa" jau iepriekš ir nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā iepriekšējos parlamenta balsojumos. "Raķešu triecieni pa civilajiem objektiem, pret mierīgajiem iedzīvotājiem pastrādātās zvērības ir kara noziegumi, par kuriem sodāmi gan konkrēti izpildītāji, gan pavēļu devēji, gan tie, kuri šos noziegumus attaisno. Bet ASV sankcijas, kas jau piemērotas Krievijai, pārsniedz tās, kuras piemēro pret teroristiskām un terorismu atbalstošām valstīm," pauda Pimenovs. Viņaprāt, šādiem lēmumiem jābūt ļoti detalizētiem un pārdomātiem.

“Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs debatēs pauda: "Mums vajadzētu iet samīļot katram pa vienam krievam, mums vajadzētu Latvijas krievus padarīt par mūsu sabiedrotajiem...nevis provocēt viņu negāciju un tādā veidā atstumt no kopdarba Latvijas labā."

Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") Saeimas debatēs papildināja, ka "reālu efektu dod tikai un vienīgi darbi", bet ar vārdiem esot jābūt piesardzīgākiem. "Paziņojumu ir daudz, bet darbu varētu būt vairāk," viņš pauda.

Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") aicināja Saeimu "beigt nodarboties ar deklarācijām un sākt ķerties pie praktiskiem darbiem". "Mums joprojām Latvijā brīvi operē kompānijas, kuras akcionārs ir "Gazprom". Ne tikai operē, bet arī operē ar energoresursiem. Ne tikai operē ar energoresursiem, manipulē ar energoresursiem. Ne tikai to dara. Es domāju, ka diezgan skaidri pamanāms, ka piedalās ar finansēm arī politiskajā procesā," sacīja Šmits.

Tikmēr "Saskaņas" izvēlēto taktiku nepiedalīties balsojumā kritizēja vairāki deputāti. 

"Politiķi pirms un pēc katrām vēlēšanām žēlojas par sarkanajām līnijām, kuras liedz viņiem pretendēt uz vietu valdībā. Bet šeit beidzot jūs paši skaidri parādāt, ka tielējaties un baidāties nosaukt lietas īstajos vārdos," norādīja deputāte Krista Baumane ("Attīstībai/Par").

"Es domāju, ka, kolēģi, jums vajag kaut kā tomēr izšķirties – vai jūs esat par Latviju, vai jūs esat par Krieviju," pauda deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Attīstībai/Par").

Uzbrukums Saeimai kibervidē

Dažas stundas pēc Saeimas lēmuma par paziņojuma pieņemšanu Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" informēja, ka pret Saeimas resursiem norit apjomīgs DDoS uzbrukums no Krievijas agresiju atbalstošu aktīvistu puses.

Pateicoties tehnoloģiju uzņēmumam "tet" un iepriekš sagatavotiem aizsardzības risinājumiem, Saeimas darbs neesot traucēts.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti