Panorāma

Eiropas Parlaments lems par N. Ušakova izdošanu

Panorāma

E. Levits uzsver Latvijas atbalstu baltkrievu protestētājem

Covid-19 pasauli padara nestabilāku

«Rīgas konference»: Covid-19 pasauli padara nestabilāku

Covid-19 pandēmijai ir tālejošas sekas gan uz drošību, gan ekonomiku. Tā pasauli padarījusi nestabilāku, un vienmēr jābūt gataviem neparedzētām krīzēm. Šādi piektdien, 13. novembrī, starptautiskajā drošības un politikas forumā “Rīgas konference” sprieda NATO ģenerālsekretārs un alianses dalībvalstu aizsardzības ministri.  

Piektdien “Rīgas konference” noslēgusies. Foruma otrajā dienā “Rīgas konferences” klausītājus uzrunāja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska.  

Dienas ievadā konferences klausītājus uzrunāja Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Noslēgsies drošībai un starptautiskajai politikai veltītā “Rīgas konference”Uldis Ķezberis

Viņš sacīja, ka Covid-19 pandēmija ir smagi iedragājusi valstu veselības aprūpes sistēmas un ekonomikas, kā arī būtiski izmainījusi cilvēku uzvedību. Viņaprāt, pandēmijai var būt arī pozitīvas ilgtermiņa blaknes, piemēram, attālinātais darbs, mazāks kaitējums apkārtējai videi un lielāks uzsvars uz tehnoloģiju izmantošanu. Atsevišķas lietas varēšot novērtēt tikai pēc ilgāka laika. Viena no tādām esot attālināto mācību ietekme uz skolēnu sociālo attīstību.

Kariņš arī norādīja, ka pandēmijas laikā ir pastiprinājusies dezinformācija un fragmentācija, ko savā labā izmanto nedemokrātiski režīmi.

Premjerministrs uzskata, ka vislabākā atbilde globālajiem izaicinājumiem ir sadarbība.

“Līdzīgi domājošām demokrātijām ir jāsadarbojas daudz ciešāk, lai pārvarētu izaicinājumus, ar kādiem mums ir jāsastopas. Eiropas Savienībai, Savienotajām Valstīm un NATO ir jāveido sadarbības trīsstūris. Ir jāuzlabo Eiropas Savienības un ASV attiecības. Aizvadītās ASV prezidenta vēlēšanas dod cerību, ka būs pamats atjaunot un uzlabot ASV un Eiropas Savienības saites, kas ir svarīgas mūsu abu ekonomikām un interesēm. Kad Eiropas Savienība un ASV apvienojas, tās ir ļoti ievērojams spēks ne tikai militāri, bet arī ekonomiski,” sacīja Kariņš.

Tāpat kā Kariņš, arī Leiena uzsvēra nepieciešamību uzlabot Eiropas Savienības un ASV attiecības, lai kopīgi stātos pretī globālajiem izaicinājumiem. Fon der Leiena sacīja, ka transatlantisko saišu stiprināšanā būtisks pienesums ir Eiropas aizsardzības spēju stiprināšana NATO ietvaros.

“Eiropa ir sākusi palielināt savus izdevumus aizsardzībai. Tagad mēs kopā ieguldām spējās, kuru mums līdz šim pietrūka. Tas palīdzēs stiprināt NATO kopumā. Mēs esam ieguldījuši Eiropas militārajā mobilitātē. Mēs esam ieguldījuši savās kiberspējās, lai varētu atbildēt uz kiberdraudiem. Eiropai ir jāturpina izmantot savā labā jaunie instrumenti, kurus mēs radījām pēdējos gados, piemēram, pastāvīgo strukturēto sadarbību aizsardzībā un paplašināto sadarbību starp Eiropas Savienību un NATO. Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras ir arī NATO dalībvalstis, ļoti labi apzinās savus trūkumus, un tām ir jāturpina darbs pie to pārvarēšanas. Drošība ir kopīgs labums,” norādīja fon der Leiena.

Koronavīrusa Covid-19 dēļ atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad Gaismas pilī “Rīgas konferencē” bija pulcējies liels daudzums ekspertu, politiķu, diplomātu, lai uz vietas apspriestu pasaulē aktuālos jautājumus, šoreiz konference notiek virtuālā formātā. Un Covid-19 caurvij arī daudzus šeit apspriestos jautājumus, sākot no ekonomikas, līdz pat drošībai un aizsardzībai.   

Piemēram, vai pasauli satricinājušais Covid-19 palielina bruņotu konfliktu riskus? NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs tiešajā videopieslēgumā par to nevēlējās spekulēt, taču uzsvēra, ka gataviem jābūt vienmēr.

“Neatkarīgi no tā, cik cieši uzskatām, ka pastāv saistība starp pandēmiju un iespējamiem riskiem nākotnē, mums jābūt gataviem. Tas ir pierādījies gadu desmitos, ka ir ārkārtīgi grūti paredzēt, kāda būs nākamā krīze. Vai tā ir Ukraina vai 11. septembris, vai pandēmija. Galvenais, ka mums jābūt gataviem neparedzētiem gadījumiem,” norādīja Stoltenbergs. 

Citi diskusiju dalībnieki bija brīdinošāki, piemēram, Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless.

“Pasaule kļūs nestabilāka. No drošības viedokļa tas uztrauc.

Daudz cilvēku bijuši ieslēgti mājās, atkarīgi no sociālajiem medijiem. Valdības dara lietas, kas ir nepopulāras. Tas ļauj mūsu pretiniekiem izmantot gan dezinformāciju, gan vairot sašķeltību un satraukumu,” sacīja Voless.

Covid-19 krīze valstīm nozīmē arī lielākus budžeta deficītus un līdz ar to pastiprinātu cīņu starp nozarēm par savu daļu finansējuma. Kanādas aizsardzības ministrs konferencē argumentēja, ka arī bruņotajiem spēkiem ir būtiska loma pandēmijas laikā un pienesumā ekonomikai.

“Ieguldījumi aizsardzībā ir arī daļa no ekonomikas stimulēšanas. Piemēram, Kanādā aizsardzības nozarē strādā 283 tūkstoši cilvēku, mūsu iekšzemes kopproduktu gadā papildinot ar 15,2 miljardiem,” sacīja Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans.

Bet gatavības līmenis ārkārtas situācijām ir jautājums arī Eiropas Savienības kontekstā.

Pavasarī dalībvalstu reakcijas bieži tika raksturotas kā haotiskas, bija tādu resursu kā sejas masku trūkums, bet tagad, šķiet, kontinents jau guvis zināmas mācības, pauda bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

“Šoreiz mums vajadzēja parastās maskas. Bet, ja tas būtu bijis ķīmisks uzbrukums, mums būtu vajadzīgas gāzmaskas. Cik gāzmasku katra valsts tur rezervē? Vai nebūtu izšķērdīgi, ja teorētiski iespējamajam draudam būtu jātur miljoniem gāzmasku? Tā vietā mums nepieciešami plāni, lai piegādes ķēdes netiek pārtrauktas, lai varam dalīties ar resursiem maksimāli ātri. Domāju, ka tagad Eiropa to pakāpeniski veido,” sacīja Vaira Vīķe-Freiberga.

Eiropas Komisija šonedēļ rosināja izveidot Eiropas Veselības aģentūru, lai koordinētu dalībvalstu rīcību, būtu iespējams izsludināt Eiropas Savienības līmeņa sabiedrības veselības ārkārtējo stāvokli.

Izdevuma “Politico” galvenais korespondents Briselē Deivids Herzenhorns  norādīja, ka “pārrobežu veselības apdraudējumu gadījumā nepieciešama centralizētāka, federālāka pārvalde.

Vienlaikus no pandēmijas esam mācījušies – lai veselības aprūpes sistēma strādātu, pilsoņiem ir jābūt pārliecībai par amatpersonām, kuras viņi zina, un tas bieži vislabāk panākams vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī.”

Un tas atkal ir jautājums, ko sev vienmēr uzdevusi Eiropas Savienība – kur un cik pilnvaru dalībvalstis ir vai nav gatavas nodot Briselei, vai gluži otrādi – vairāk pilnvarām jānonāk atpakaļ galvaspilsētās.

“Pilnīgi visās diskusijās, vai tā būtu par Krieviju, vai NATO, vai aizsardzību, vai par ES, Covid-19 visur ir klātesošs. Domāju, neraugoties uz visu situācijas sarežģītību un smagumu, Covid-19 klātbūtne diskusijās parāda to, cik atbildīgas un cik dažādu politisko risinājumu meklējošas ir gan starptautiskās organizācijas, gan pašas dalībvalstis,” norādīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.

Vienlaikus valstis, cita vairāk, cita mazāk, ir cietušas arī ekonomiski. Īpaši dienvidos, kā Spānijā, Itālijā, kur jau pirms pandēmijas ekonomisko situāciju varēja raksturot kā trauslu. Tādēļ arī pēc pandēmijas beigām izaicinājumi, kas pārbaudīs Eiropas vienotību, nerimsies.

“Īpaši nākamgad mums jāapzinās, ka ir īpaši izaicinājumi un ka šīm valstīm jāpievērš īpaša uzmanība, jo mūsu interesēs nav Eiropā vēl vairāk padziļināt ziemeļu-dienvidu plaisas,” sacīja domnīcas “Eiropas ārlietu padome” eksperte Jana Puljerina.

Bez Covid-19, aizsardzības un Eiropas Savienības šī gada konferencē īpaša uzmanība bija pievērsta arī notikumiem Baltkrievijā, Krievijai, ASV un Ķīnas cīņai uz globālās skatuves un ANO reformām un lomu, par ko diskutēja Baltijas valstu prezidenti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt