REPORTĀŽA no Gulbenes un Alūksnes novada: Mācību gads sāksies sasteigti un nervozi

Reģionos skolas jauno mācību gadu sāks ar lielu rūdījumu un cerību, ka tas būs mazāk saraustīts, taču vismaz pagaidām tas strauji tuvojas tādā pašā nenoteiktības un sasteigtības gaisotnē kā iepriekšējais. Lai gan otrdien valdība apstiprinājusi plānu, kā atsākt mācības klātienē, divas nedēļas pirms Zinību dienas joprojām ir neskaidrības par pedagogu vakcināciju, skolēnu testēšanu, aizsargmasku nodrošināšanu un citiem jautājumiem. Latvijas Radio devās uz Gulbenes un Alūksnes novadu, lai novērtētu situāciju klātienē.

ĪSUMĀ:

  • Latvijā vakcinējušies teju 70% pedagogu, bet datu par visiem novadiem nav.
  • Gulbenes novadā skolās sasniegs 80% vakcinētu darbinieku.
  • Daļa skolotāju negrib vakcinēties un apvienojušies biedrībā; pret obligāto vakcināciju arī daļa viņu kolēģu.
  • Alūksnes novadā norāda arī uz neskaidrībām ar testēšanas kapacitāti, maskām.
  • Izglītības nozarē gribētu, lai mācību gadam nav jāgatavojas sasteigti un nervozi.

Reportāža no Gulbenes un Alūksnes novada: Mācību gads sāksies sasteigti un nervoziZane Ārmane

Šonedēļ vairumā skolu beidzies vasaras atvaļinājumu periods un skolotāji palēnām atgriežas kabinetos. Lai tajos varētu atgriezties bērni, viens no svarīgākajiem pedagogu mājasdarbiem šajā vasarā ir bijusi vakcinēšanās pret Covid-19. Nacionālā veselības dienesta sniegtā aktuālā informācija liecina, ka kopumā Latvijā vakcinējušies 69% vispārējās izglītības pedagogu, taču situācija katrā novadā ir atšķirīga.

Šaha komplekts Gulbenes vidusskolā

Aptaujājot 36 novadu pašvaldības, Latvijas Radio secināja, ka tikai trešdaļā novadu šobrīd ir skaidrs, cik procentu pedagogu ir vakcinējušies.

Vairāk nekā 20 novados informāciju tikai šonedēļ sāks apkopot, aizbildinoties, ka vasara ir atvaļinājumu laiks. Savukārt vairākos novados skolotāju aptaujas neveic, jo tam neesot pamatojuma.

Gulbenes novada skolās sasniegs 80% vakcinētu darbinieku

Gulbenes novadā situāciju monitorē visas vasaras garumā, un izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa ir pārliecināta, ka skolotāji novadā savu mājasdarbu būs izdarījuši.

Gulbenes izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa

"Katrā izglītības iestādē minimālais noteiktais 80% slieksnis praktiski ir sasniegts. Ir viena izglītības iestāde, kur nevakcinēti ir 24%, bet, ja mēs paredzam, ka šajā mēnesī tie, kas plāno vakcinēties, to arī izdarīs, tad 80% slieksni būsim sasnieguši visās izglītības iestādēs," norāda Kanaviņa.

Gulbenes novada vidusskolā sastaptie skolotāji paši ir vakcinējušies un uzskata, ka arī pārējiem kolēģiem vajadzētu prasties.

"Es esmu izvēlējies solidarizēties ar sabiedrību, lai mēs iegūtu to pūļa efektu. Un man ļoti žēl, ka daudzi ir izvēlējušies pastāvēt malā un paskatīties, kas notiks tālāk."

Tā saka Gulbenes novada vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotājs Dzintars Ziediņš, taču obligātu vakcināciju viņš neatbalsta.

"Ko nozīmē obligāti? Atlaidīs no darba? Tā jau skolotāju nav. Vakances visu laiku pieprasa," uzsver Ziediņš.

Gulbenes novada vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotājs Dzintars Ziediņš

Pedagogu trūkumu kā argumentu pret obligātu prasību vakcinēties min arī Edīte Kanaviņa: „Ja vakcinācija tiks noteikta par obligātu, tad mūsu izglītības iestāžu vadītāji ir brīdināti, ka darbinieki lauzīs darba līgumus. Līdz ar to mums jārēķinās, ka vakances būs un būs noteikti ļoti operatīvi jārīkojas, lai pārorganizētu mācību procesu, lai varētu satura apguvi nodrošināt.”

Skolotāji apvienojas domubiedru grupā pret obligātu vakcināciju

Tikmēr sociālā tīmekļa platformā „Facebook” pat izveidota domubiedru grupa „Skolotāji pret piespiedu vakcināciju”. Tās izveidotāja Jeļizaveta Korotkova sarunā ar Latvijas Radio pauda iebildumus, ka patlaban tiek radīti apstākļi, lai piespiestu pedagogus vakcinēties, un tas esot pretrunā ar „Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu”.

„Tur ir teikts, ka pirmajā vietā vienmēr jābūt indivīda interesēm un labklājībai, nevis vienīgi sabiedrības vai zinātnes interesēm. Skolās un daudzās citās darbavietās saka, ka vajag vakcinēties kopējā labuma dēļ. Tas viss ir klajā pretrunā ar šo konvenciju,

Tie, kas organizē šo situāciju, ir izdomājuši visu ļoti viltīgi, lai katrs būtu kaut kā iesaistīts un būtu atbildīgs par citu,” klāstīja Korotkova.

Viņa nenosodot tos, kuri izvēlas vakcinēties, taču apgalvo, ka viņai esot zināmi gadījumi, kad tieši skolotāji miruši pēc vakcinācijas. Oficiāli gan Latvijā nav neviena apstiprināta nāves gadījuma, kam būtu saistība ar vakcināciju. Tā kā bērniem visbiežāk slimības gaita esot viegla, pēc viņas domām, ir pilnīgi droši atgriezties skolā visiem neatkarīgi no vakcinācijas statusa.

Korotkova līdz šim bijusi Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolas ķīmijas skolotāja. Tiesa, skolas direktors Jānis Japiņš Latvijas Radio pavēstīja, ka no otrdienas Korotkova skolā vairs nestrādā.

Korotkova savukārt par šādu notikumu pavērsienu pauda pārsteigumu, norādot, ka atlūgumu iesniegt negrasās, un gadījumā, ja tikšot atlaista, esot gatava tiesāties.

Tomēr pedagogu vakcinācija nav vienīgais izaicinājums, kas rada neskaidrības par to, kā notiks mācības klātienē.

Alūksnes novadā norāda uz neskaidrībām arī ar maskām

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Daina Dubre-Dobre uzsver, ka viņas vadītā skola ir gatava jaunajam mācību gadam, tomēr ir gana daudz arī neskaidrību. "Neskaidrības ir par pulcēšanos, epidemioloģiskajiem pasākumiem... Kas būs ar 1. septembri," norādīja direktore.

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Daina Dubre-Dobre (no labās) un viņas vietniece Lolita Vanaga

Skolēnu testēšana jāorganizē ļoti īsā laikā, un skolu direktori sāk lauzīt galvas, kā savākt pirmos testa paraugus un kā to izdarīt vienlaikus, ja skolā ir vairāki simti skolēnu.

Alūksnes novada izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča norāda, ka patlaban nav skaidrs, ko darīt, ja skolēna vecāki nepiekrīt bērna testēšanai.

"Ja pirmajās sešas klasēs vecāki arī testēšanu atsakās veikt, tad ir iespēja mācīties ģimenē, un vecāki uzņemas visas saistības, bet kas notiek ar posmu 7.–9.klasē?" vaicā Kupča.

Valdība savukārt otrdien pieņēmusi lēmumu, ka skolās koplietošanas telpās obligāti būs jālieto sejas maska. Arī šī prasība varētu radīt sarežģījumus, jo, kā norāda skolu direktori, februārī Aizsardzības ministrijas iepirkumā sagādātās sejas aizsargmaskas skolēniem jau vairs nav lietojamas. Būtu jādomā, kā nodrošināt jaunas.

Par pieredzi Gulbīša pamatskolā stāsta skolas direktore Sarmīte Puriņa: "Mēs maskas saņēmām, klātienē izsniedzām, bet, protams, ja tā tagad būs ikdiena, tad loģiski, ka trūks masku. Tās, kas bija mazajiem, daudzreiz lietojamās skaitījās, – viņiem jau pēc trīs dienām deguni ārā bija. Nezinu, kā viņi to dabūja gatavu.

No sākuma bērni ar interesi lika maskas un pat ne piespiedu kārtā, bet vēlāk kļuva grūti."

Gulbīša pamatskolas direktore Sarmīte Puriņa

Plāns, kā atsākt mācības klātienē, valdībā tika pieņemts otrdien, kad līdz mācību gada sākumam palikušas tikai divas nedēļas. Gulbenes novada izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa atzīst, ka lēmumu pieņemšana varētu notikt laicīgāk un mazāk haotiski.

"Saprotu, ka pirmais gads un iepriekšējas pieredzes nevienam nav. Mēs pieņēmām un sapratām, ka mēs mācāmies darot – gan mēs savā novadā, gan valsts līmenī. Bet gribas cerēt, ka mums jau ir pieredze un ka, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, šajā gadā tiešām pieņemt lēmumus ilgstošākam laika periodam," norāda Kanaviņa.

Plakāti Gulbīša pamatskolā

KONTEKSTS:

Valdība 17. augustā apstiprinājusi plānu, kā skolas septembrī varēs atsākt darbu klātienē visās izglītības pakāpēs. Klātienē varēs mācīties ar Covid-19 pārslimošanas vai vakcinēšanas sertifikātu vai katru nedēļu veicot Covid-19 testu nepotētajiem skolēniem un skolotājiem. Vēl arī koplietošanas telpās būs jāvelk maskas.

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi principus jaunā mācību gada uzsākšanai klātienē, kas paredz organizēt mācības arī pie augstas Covid-19 saslimstības, atteikties no reģionu principa – tad, ja situācija skolā ir laba, ļaut turpināt mācības arī tad, ja novadā ir augsts Covid-19 inficēšanās risks. Tāpat paredzēts ļaut skolas vadībai lemt par mācību procesa norisi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt