Latvijas bruņotie spēki ir augstā līmenī, tomēr perspektīvā tie ir jāpalielina.

"Protams, Krievija tagad ir aizņemta Ukrainā. Bet pēc Ukrainas kara beigām Krievija turpinās apdraudējumu visai brīvajai Eiropai. Tādēļ mums ir jādod sava artava mūsu valsts un visas Eiropas aizsardzībai," sacīja Levits.

Viņš norādīja uz plānu palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Ieceri par vispārēju aizsardzības dienestu prezidents vērtēja kā pareizu soli.

Savukārt, komentējot situāciju Ukrainā, Levits pauda, ka rietumvalstu militārā palīdzība Ukrainai ir pareizs rīcības virziens, taču šī palīdzība ir jāpastiprina.

"Es pagājušajā nedēļā tikos ar visu Eiropas parlamentāro republiku prezidentiem, un tur patiešām bija vienprātība par to, ka pareizais virziens ir dot militāru palīdzību Ukrainai tā, lai tā var uzvarēt.

Domāju – tas ir jauns tonis: nevis vienkārši, lai karu beigtu, bet lai Ukraina uzvarētu," sacīja Levits.

Viņš vērsa uzmanību uz Ukrainas spēju atkarot Krievijas okupētās teritorijas un pievārēt pretinieku.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.