“Demokrātiskā valstī ir jāpieturas pie tiesiskuma principiem, un Saeima nedrīkst pārrakstīt likumus pašizdomātām situācijām, kuras turklāt var radīt precedentu nākotnē attiecībā uz visām pašvaldībām,” paziņojumā medijiem norādīja Pucens.

“Mums nav pieņemams veids, kā tika “stumti” cauri šie likumprojekti, procesa vidū nomainot atbildīgo komisiju uz Saeimas Budžeta komisiju, kurai nav nekāda sakara ar pašvaldību lietām, it īpaši ar pašvaldību atlaišanu. Turklāt “no augšas” tika dots uzdevums to izskatīt vienā dienā, lai tās pašas dienas vakarā Saeimā var lemt par tās pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Šī ir antidemokrātisku vērtību paraugstunda, kas ir pretstatā deputātu dotam zvērestam un sirdsapziņai,” pauda Pucens.  

Pēc viņa iniciatīvas savākti deputātu paraksti, lai aicinātu valsts prezidentu Egilu Levitu izmantot savas tiesības un apturēt likumu “Par pašvaldībām” un “Par Republikas pilsētas un domes vēlēšanu” publicēšanu uz diviem mēnešiem.

Deputāts norādīja, ka “pēc pieņemšanas gaitas un tā steidzamības var secināt, ka tas tiek darīts mērķtiecīgi nodrošinot Rīgas domes atlaišanu, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas un jaunievēlētās Rīgas domes pilnvaru termiņa pagarināšanu līdz 6 gadiem”.

Prezidentam likuma izsludināšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas deputātu. Tad deputāti var rosināt pilsoņu parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai par šo jautājumu. Divu mēnešu laikā savācot vismaz vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu, būtu jārīko referendums.

KONTEKSTS:

Saeima 19. decembrī, otrajā un galīgajā lasījumā pēc garākām diskusijām pieņēma grozījumus likumā "Par pašvaldībām" un grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz iespēju pašvaldības domi ārkārtas vēlēšanās ievēlēt uz ilgāku termiņu, kā arī pārskatīt pagaidu pašvaldības administrācijas darbības termiņu pašvaldības domes atlaišanas gadījumā.

Tāpat Saeimas vairākums pēc garām diskusijām 19. decembrī pirmajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, ar kuru tiek atlaista Rīgas dome un galvaspilsētā sarīkojamas ārkārtas vēlēšanas.

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Padome lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem, bet valdība akceptēja par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā, kuru decembrī pagarināja vēlreiz – līdz marta vidum.  Decembrī VARAM secināja, ka dome ilgstoši netiek galā ar saviem pienākumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpēc ir pamats pašvaldības atlaišanai. 

Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.