VM izstrādātā un apstiprinātā testēšanas politika vērsta uz plašu, mērķtiecīgu un regulāru sabiedrības skrīnēšanu. Tas nodrošinās agrīnu infekcijas slimības gadījumu atklāšanu un savlaicīgu izplatības ierobežošanu. Šāda pieeja palielinās iespējas pakāpeniski mazināt ierobežojošos pasākumus un paplašināt pakalpojumu pieejamību, vienlaikus kontrolējot vīrusa izplatību.
Plānots ieviest regulāru tautsaimniecībā nodarbināto testēšanu, tajās jomās, kur ikdienā ir saskarsme ar lielu cilvēku skaitu – piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomā nodarbinātie, skaistumkopšanas nozares darbinieki, tirdzniecībā nodarbinātie un citas grupas.
Izveidotas trīs riska grupas, un atbilstoši katrai ir noteikts testēšanās biežums.
Augstākajā riska grupa iekļauti strādājošie, kuru darbs saistīts ar augstu citu cilvēku inficēšanās risku, piemēram, slimnīcu un sociālās aprūpes darbinieki. Arī policisti un skolotāji, kas nodrošina mācības klātienē. Veselības ministrija iesaka šo profesiju pārstāvjus testēt divas reizes nedēļā ar eksprestestu vai vienu reizi ar siekalu testu. Otrajā grupā ietilptu, piemēram, tirdzniecības darbinieki un sabiedriskā transporta vadītāji, kurus vajadzētu testēt vienu reizi nedēļā ar eksprestestu vai siekalu testu, bet trešās grupas pārstāvjus testētu reizi nedēļā ar eksprestestu vai siekalu testu divas reizes nedēļā, un tie būtu nodarbinātie, kuru darbs ir saistīts ar kritisko funkciju veikšanu, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri.
Lai īstenotu regulāru un plašu sabiedrības skrīnēšanu, plānots turpināt uzlabot testēšanas pieejamību visā Latvijā un,
papildu jau esošajiem Covid-19 analīžu nodošanas punktiem, paplašināt izbraukuma testēšanu un ģimenes ārstu iesaisti. Covid-19 testus plašāk varēs nodot arī brīvdienās.
Tāpat līdz ar jaunu Covid-19 celmu parādīšanos plānots palielināt sekvenēšanas apjomus, kas ļauj pastāvīgi sekot līdzi vīrusa mainīgumam jeb mutāciju noteikšanai. Tas ir būtisks solis, lai laicīgi atklātu un kavētu jaunu vīrusa paveidu izplatīšanos sabiedrībā, norādīja VM.
Ministrijā atzīmēja arī, ka epidemioloģiskās uzraudzības sistēmā ļoti svarīga ir ātra un ērta informācijas apmaiņa un pieejamība. Situācijas padziļināta analīze, ko veic Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), ietver liela apjoma informācijas un datu apstrādi. Plānots veidot mehānismu, kas uzlabotu informācijas apriti starp iestādēm, paplašinot SPKC iespējas piekļūt epidemioloģiskajai izmeklēšanai nepieciešamajai informācijai.
