ĪSUMĀ:
- No 1. oktobra obligāta vakcinēšanās – ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs.
- Valsts institūcijās, izņemot obligātās jomas, līdz gada beigām vēl derēs paša apmaksāti negatīvi Covid-19 testi.
- Darba devējam būs tiesības prasīt Covid-19 sertifikātu darbiniekiem, kuri strādā ar klientiem un kas nodrošina iestādes vai uzņēmuma darba nepārtrauktību.
- Darba devējiem būs likumīgas tiesības nevakcinētos atlaist.
- Eksperts norāda, ka obligātā vakcinācija nav pretrunā ar Satversmi.
- Par izmaiņām vēl jālemj Saeimai, un opozīcija plāno lūgt likumu neizsludināt.
Obligātā vakcinācija vairākās jomās
No 1. oktobra veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kā arī izglītības jomā strādājošajiem, kuri darba pienākumu laikā ir tiešā saskarsmē ar pacientiem, klientiem vai bērniem, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts par vakcināciju vai izslimošanu.
Izglītības jomā prasība attiecas ne tikai uz skolotājiem, bet jebkuru citu skolas darbinieku, kurš nonāk saskarsmē ar skolēniem.
Konkrētajās jomās vakcinācija būs obligāta gan valsts, gan privātajās institūcijās, jo cilvēkiem ir darbs situācijās, kurās viņiem ir palielināts risks inficēt citas personas,
it īpaši strādājot ar personām, kurām Covid-19 infekcija var radīt palielinātus riskus veselībai (gados vecākas personas, personas ar hroniskām slimībām un citas), kā arī kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms.
Valsts institūciju pakalpojumi
Valsts institūcijās pakalpojumus klātienē sniegt un saņemt varēs personas ar Covid-19 sertifikātu par vakcināciju vai izslimošanu. Izņēmums ir gadījumi, kad pakalpojuma nesaņemšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai – piemēram, pasi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē varēs saņemt arī nevakcinēta persona.
Valsts institūcijās, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību, no 1. oktobra līdz 31. decembrim Covid-19 sertifikātu vēl varēs aizstāt ar negatīvu Covid-19 testu. Izņēmums neattiecas uz veselības un sociālās aprūpes, kā arī izglītības jomām, kur sertifikāts nepieciešams jau no 1. oktobra.
Vakcinācijas prasība darbiniekiem arī citās jomās
Privātās un publiskās iestādēs, neskaitot izglītību, kā arī veselības un sociālo aprūpi, kur vakcinācija ir obligāta, Covid-19 sertifikātu prasot, darba devējiem ir jāvērtē katrs gadījums individuāli, ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu.
Darba devējam Covid-19 sertifikāts no 1. oktobra būtu jājautā šādos gadījumos:
- ja darbinieks pienākumu laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, nonākot fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem no klienta, vai arī vairāki darbinieki pienākumus veic ilgstošā savstarpējā saskarsmē, nonākot fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem;
- situācijās, kurās darbiniekam ir paaugstinātas iespējas inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms;
- darbinieka klātienes darba pienākumi ir kritiski sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai;
- darba pienākumu izpildei atbilstoši normatīvo aktu prasībām darbiniekam nepieciešams Covid-19 sertifikāts.
Darba devējam ir tiesības noteikt arī izņēmumus, kad personām iespējams turpināt īstenot darba pienākumus ar sertifikātu, kas apliecina Covid-19 testa negatīvus rezultātus un nepieprasa vakcinēšanos vai izslimošanu, ja konkrētās rīcības un pakalpojuma sniegšana nav saistīta ar paaugstinātu inficēšanās risku.
Darba devējs varēs pārcelt darbinieku citā amatā, ja sertifikāta viņam nebūs. Būs arī tiesības atstādināt no darba uz trim mēnešiem, un, ja vēl pēc tam darbinieks nebūs potējies, viņu varēs atlaist.
Darba devējam būs aizliegts atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu grūtnieci,
kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Prasības tiesu varas amatpersonām
Tiesu varas amatpersonām, kā arī tiesu sistēmai piederīgajām amatpersonām publisko funkciju klātienē nodrošināšanai vajadzēs būt Covid-19 sertifikātam, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, vai veiktā testa negatīvu rezultātu.
Personām, kurām nav Covid-19 sertifikāta vai veiktā testa negatīva rezultāta, pakalpojumus būs ļauts sniegt klātienē vienīgi tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti vai pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai.
Nacionālajos bruņotajos spēkos – sertifikāts obligāts
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandierim, ņemot vērā militārā dienesta uzdevumu specifiku valsts aizsardzības nodrošināšanā, būs tiesības prasīt, lai NBS karavīriem un civilajiem darbiniekiem būtu Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu.
Ja bez attaisnojoša objektīva iemesla nebūs iesniegts sertifikāts, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris varēs izbeigt profesionālā dienesta līgumu ar karavīru pirms termiņa.
Politiskā virzība
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka izmaiņas likumā nav pretrunā ar Satversmi. Arī likumprojekta anotācijā norādīts, ka, lai novērstu iespējami ļoti smagu epidemioloģisko situāciju rudenī, ir piemērojami tiesiskie līdzekļi, kuri līdzsvaro sabiedrības tiesības saņemt iespējami augstākajam epidemioloģiskās drošības līmenim atbilstošus pakalpojumus iepretim personas izvēles brīvībai attiecībā uz vakcināciju.
Pastars norādīja, ka Satversmes tiesā, visticamāk, būs jāskata lietas saistībā ar šo, bet no tā nevajag baidīties. Eksperts piebilda, ka cilvēkiem nekas piespiedu kārtā netiks injicēts, un, izņemot trīs kritiskās nozares, atlaišana no darba būs kā galīgais risinājums.
Par grozījumiem vēl jālemj Saeimā, un to varētu darīt kādā no nākamajā ārkārtas sēdēm. Vienlaikus Saeimas opozīcija vēlas izmantot iespēju un lūgt Valsts prezidentam Egilam Levitam apturēt grozījumu izsludināšanu. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka norisinās sarunas opozīcijā, lai to panāktu. Satversme nosaka, ka prezidentam likuma izsludināšana jāaptur, ja to pieprasa vismaz 34 deputāti. Likumprojekts pēc tam nododams tautas nobalsošanai.
Pēc Tavara teiktā, ZZS uzskata piespiedu vakcināciju par nepieņemamu, jo katram ir jābūt izvēlei saistībā ar vakcināciju, neriskējot pazaudēt darbu.
Vienlaikus Tavars pats ir vakcinējies, jo kā deputāts tiekas ar daudziem cilvēkiem un nevēlas radīt viņiem diskomfortu. Politiķis uzsvēra, ka ZZS neaicina apšaubīt vakcīnu drošumu.
Pastars pastāstīja, ka, lai novērstu opozīcijas iniciatīvu saistībā ar likumprojektu, koalīcija tīri teorētiski var iekļaut likumā jebko, kas saistīts ar nodokļiem vai budžetu, jo šādas lietas referendumā nodot nedrīkst. Tavars uzskata, ka koalīcija šādu soli nespers, jo sabiedrība to pamanītu. Pēc viņa domām, pat tie, kuri atbalsta obligātu vakcināciju, varētu būt sašutumā, ka sabiedrību negrib laist pie vārda tautas nobalsošanā.
Savukārt Saeimas deputāts Aldis Gobzems ("Likums un kārtība") ir nosūtījis Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegumu, rosinot sākt parakstu vākšanu referendumam par vakcinācijas brīvprātības noteikšanu Satversmē. Viņš aicina Satversmes 111. pantā, kas nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, pierakstīt, ka piespiedu vakcinācija un ierobežojumu noteikšana nevakcinētajiem ir aizliegta.
Konstitucionālo tiesību eksperts Pastars norādīja – pieredze liecina, ka panākt grozījumus Satversmē ir maz ticams.
KONTEKSTS:
Latvijā pieaugot Covid-19 lipīgāka delta varianta izplatībai, valdība atbalstīja obligātu vakcinācijas pret Covid-19 prasību ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs no 1. oktobra. Savukārt citās nozarēs, ja darbinieks strādā saskarsmē ar klientiem vai ir nozīmīgs uzņēmuma darbībai, darba devējiem būs tiesības pēc 1. oktobra atlaist nepotētos darbiniekus. Saeima par likumprojektu lems kādā no nākamajām ārkārtas sēdēm augustā.
