ĪSUMĀ:
- Robežsardze interpretējusi likumus pēc savām vēlmēm, izšķērdējot valsts līdzekļus un nepabeidzot robežjoslas būvniecību laikā.
- Robežjoslas izbūvē nelikumīgi izcirsti un pazuduši koki. Nodarīti arī postījumi dabai.
- Būvniecības darbu laikā iznīcināts dabas liegums "Gulbju un Platpirovas purvs".
- Tikušas nepamatoti palielinātas robežas joslas platības, un, atsavinot īpašumu, nodarīti zaudējumi valstij.
- Būvprojektā plānotās koka laipas nelikumīgi aizstātas ar šķeldas klājumu, kuru atjaunojot, būs papildu izdevumi.
- Atkāpes no plānotā bijušas pārāk lielas. Valsts kontrole saka, ka bija jārīko jauns iepirkums.
- Ja būtu zināms par dažādām projekta izmaiņām, tad iepirkumā nebūtu uzvarējis būvuzņēmums "Igate".
- Valsts robežsardze daļu pārmetumus noraida.
- Ministrs sola pārmaiņas, bet konkrētus darbus vēl nespēj nosaukt.
Rezultātā paredzētajā laikā – 2019. gada 31. decembrim – nav paveikti būvniecības darbi. Un to pabeigšanai būs jāmeklē papildu finansējums: nepieciešami 4,69 miljoni eiro, no kuriem Iekšlietu ministrijai 2020. gadā būs pieejami tikai 1,16 miljoni eiro.
“Robežas joslas projekts līdz šim realizēts, nerēķinoties ne ar apstiprinātajiem plāniem, ne likumiem, ne lietderības vai ekonomiskiem pamatojumiem. Tādēļ Valsts kontrole vērsīsies tiesībaizsardzības institūcijās, aicinot izvērtēt atbildīgo personu saukšanu pie atbildības. Ņemot vērā to, ka 2020. gadā jāuzsāk Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas joslas ierīkošanas darbi, Iekšlietu ministrijai ir nekavējoties jārīkojas, lai nepieļautu neko tamlīdzīgu arī šajā valsts robežas posmā,” uzsvēra Krūmiņa.
Valsts kontrole informēja, ka revīzijā arī sadarbojusies ar Iekšējās drošības biroju, kas veic izmeklēšanu par nelikumīgām darbībām Latvijas-Krievijas robežas izbūvē.
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas pārstāve Aina Skredele pastāstīja, ka būvniecības darbu laikā iznīcināts dabas liegums "Gulbju un Platpirovas purvs". Purvainie meži Latvijā kopumā sastopami vien 3% Latvijas teritorijas.
"Robežsardze ļoti plaši interpretē šo likumu. Ja arī ir kādas nianses, tas nevar tik ļoti būtiski atšķirties no likumā noteiktajiem 12 metriem. Un ne Valsts vides dienesta (VVD) pieprasījumā, ne arī, sniedzot mūsu viedokli, ne uz mirkli nekad neparādījās iespēja, ka būtu jāvērtē darbība ārpus likumā noteiktās joslas. Ja radās kāda problēma, tad viņiem pēc procedūras bija jāgriežas VVD, lūdzot izdarīt grozījumus tehniskajos noteikumus. Un Valsts meža dienests nebūtu devis atļauju, jo dabas liegumā kailcirte ir aizliegta," stāstīja Skredele.
Nelikumīgi izcirsti un pazuduši koki
Valsts kontroliere stāstīja, ka likums ļoti skaidri nosaka robežas platumu – 12 metri. Tomēr īstenošanas gaitā vairākkārtīgi pārsniegts iepriekš minētais normatīvs. Tādējādi pārsniegtas būvniecības izmaksas, kā arī izpostīta daba.
Revīzijā konstatētais liecina arī, ka darbi nav veikti pēc apstiprinātā būvprojekta. Piemēram, būvprojektā augsnes planēšana tika paredzēta 5 hektāru platībā, bet, tā kā darbi veikti arī ārpus 12 metru joslas, planēšanu veiks 135 hektāru platībā.
Darbu veikšana ievērojami lielākās platībās ietver arī meža izciršanu valsts robežas joslai pieguļošās teritorijās. Valsts kontrolē uzsvēra, ka meža izciršanu ārpus 12 metru platās valsts robežas joslas nav nekāda pamata uzskatīt par apauguma novākšanu, uz ko neattiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu regulējums.
Tomēr mežsaimniecības darbi veikti nelikumīgi: bez meža inventarizēšanas un apliecinājuma par koku ciršanu saņemšanas.
Tā kā meža inventarizācija nav veikta, Valsts kontrole nevar novērtēt kopējo nelikumīgi izcirstās koksnes apjomu un tās vērtību. Tikmēr tikai četrās revīzijā izlases veidā izvērtētajās zemes vienībās kopumā izcirsts mežs aptuveni 33 hektāru platībā. Turklāt izcirstās koksnes apjomi ir ievērojami lielāki, nekā Valsts robežsardze ņēmusi uzskaitē. Minētajās četrās zemes vienībās
nav uzskaitīti un ir pazuduši vismaz 5530 kubikmetri koksnes 191 393 eiro vērtībā, tā nodarot valstij zaudējumus.
Valsts kontrolē norādīja, ka koku ciršana uz robežas tika sākta jau 2015. gadā, bet kokmateriālu uzmērīšanu un novērtēšanu Valsts robežsardze pirmo reizi veica tikai 2019. gada pavasarī. Tādējādi Iekšlietu ministrija, aģentūra, kas ir iekšlietu nozares kompetences centrs būvniecības jomā, un Valsts robežsardze pieļāva nolaidīgu, nesaimniecisku un prettiesisku rīcību, jo laikus netika noteikta kārtība Latvijas un Krievijas robežas ierīkošanas laikā iegūto kokmateriālu vērtēšanai, uzskaitei un atsavināšanai. Turklāt Valsts kontrole nevarēja gūt pietiekamu pārliecību pat par uzskaitīto kokmateriālu novērtējuma patiesumu, jo dažādu ekspertu vērtējums atšķīrās.
Vienās un tajās pašās krautuvēs Valsts kontroles pieaicinātais eksperts uzmērīja par 26% kokmateriālu vairāk un tos novērtēja par 23 152 eiro augstāk nekā Valsts robežsardzes pieaicinātais eksperts. Tāpat laikus nav veikti pasākumi, lai vismaz to koksni, kas ir uzkrāta valsts robežas joslā, pārdotu par iespējami augstāku cenu, tāpēc pašlaik to labākajā gadījumā varēs realizēt tikai kā malku, secināja Valsts kontrolē.
Nepamatoti palielinātas robežas joslas platības
Revīzijā tika atklāti arī normatīvo aktu pārkāpumi robežas joslai nepieciešamo platību noteikšanā.
Valsts kontrolē norādīja - tas, ka zemes vienības valsts robežas joslas ierīkošanai Iekšlietu ministrijas valdījumā tika nodotas ievērojami lielākās platībās, nekā nepieciešams, radīja iespēju veikt būvniecības darbus un izcirst mežu ievērojamos apjomos.
Robežas joslai nepieciešamo zemes platību noteikšanas procesā iesaistīts arī Valsts zemes dienests. Revīzijas izlasē, piemēram, iekļauts gadījums, kad atbilstoši dienesta slēdzienam 2015. gadā notikusi nepamatota privātpersonu zemju atsavināšana. Tā papildus no privātpersonas ir atsavināta zeme vairāk nekā 10 hektāru platībā. Lai gan šis slēdziens sagatavots, atsaucoties uz aģentūras lūgumu, nevienā no iepriekš veiktajiem priekšdarbiem, nosakot robežas joslai atsavināmās platības, nav konstatēta nepieciešamība konkrētajā vietā papildus jau Iekšlietu ministrijas valdījumā esošajai 12 metrus platajai zemes vienībai atsavināt zemi no privātpersonām.
Rezultātā valsts budžetam radīti papildu izdevumi, izmaksājot privātpersonai kompensāciju par nekustamā īpašuma atsavināšanu 14 765 eiro apmērā.
Aizstājot koka laipas ar šķeldas klājumu, nav lemts saimnieciski
Viens no robežas joslas būvniecības mērķiem ir nodrošināt iespēju robežsargiem jebkuros laika apstākļos pārvietoties pa robežjoslu ar mehanizētiem transportlīdzekļiem. Saskaņotais robežas joslas būvprojekts paredzēja būvēt koka laipas no zem spiediena impregnētiem dēļiem 77,5 kilometru garumā, kuru izmaksas būtu 7,94 miljoni eiro, tomēr laipu garums būs vien 6,7 kilometri, kas izmaksā 1,24 miljonus eiro. Pārējā garumā koka laipas aizstātas ar ķīmiski neapstrādātas šķeldas klājumu 69 575 kubikmetru apjomā par 3,44 miljoniem eiro.
Lai gan Valsts robežsardze uzskata, ka taku seguma maiņai ir ekonomisks pamatojums, ekspluatācijas izmaksu aplēses liecina, ka šķeldas uzbēruma takas ekspluatācijā būs dārgākas. To izmantošanas laiks nepārsniegs piecus gadus, līdz ar to 20 gadu izmantošanas periodā, kas paredzēts projektēšanas uzdevumā, takas būs pilnībā jāatjauno līdz pat četrām reizēm, lai robežsargi jebkuros laika apstākļos varētu pārvietoties pa robežas joslu, piemēram, ar kvadriciklu.
Pēc revidentu aprēķiniem tas Valsts robežsardzei nākamo 20 gadu laikā var papildus izmaksāt no 10 līdz 13 miljoniem eiro.
Turklāt šķeldas taku risinājumu Valsts robežsardze akceptējusi, neievērojot Vispārīgajos būvnormatīvos noteikto par izmaiņu veikšanu autoruzraudzības kārtībā, ekspertīzes veikšanu un tās atzinuma un būvprojekta izmaiņu iesniegšanu būvvaldē.
Valsts kontrole uzskata, ka 3,44 miljoni eiro šķeldas klājuma takām izlietoti nelikumīgi – pretēji normatīvo aktu prasībām un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normām.
Iepirkums viena dalībnieka interesēs
Būvniecības darbu iepirkuma procedūrā revidenti pārkāpumus nav konstatējuši, bet, analizējot veikto būvniecības darbu apjomu izmaiņas, viņi secina, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam tik būtiskas novirzes no noslēgtās vispārīgās vienošanās nav pieļaujamas.
Pie šādām apjoma izmaiņām bija jārīko jauns iepirkums.
Revīzijā atklājies, ka robežas joslas būvdarbu izpildes laikā notikušās izmaiņas nepieciešamo darbu apjomos, visticamāk, ir veiktas uzvarējušā pretendenta interesēs. Uzvarētāja piedāvātās cenas būvdarbiem, kuru apjoms sākotnēji nebija būtisks, bet būvniecības laikā vairākas reizes pieauga, bija augstākas nekā citiem pretendentiem, un otrādi – būvdarbiem, kurus sākotnēji bija paredzēts veikt lielos apjomos, bet būvniecības laikā būtiski samazināja, iepirkumā piedāvātās cenas bija zemākas nekā citiem pretendentiem. Tieši šāds cenu piedāvājums bija izšķirošais faktors, kas ļāva uzvarēt SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””.
Ja iepirkumā būtu norādīti faktiskie būvniecības darbu apjomi, par iepirkuma uzvarētāju tiktu atzīts cits pretendents, kurš piedāvātu par 5,87 miljoniem eiro zemāku kopējo līgumcenu nekā uzvarētājs, norādīja Valsts kontrolē.
Vērtējot konkrētas izmaksas, revidenti secina, ka šķeldas taku izbūvi 3,44 miljonu eiro vietā citi pretendenti būtu paveikuši par summu no 430 tūkstošiem eiro līdz 1,33 miljoniem eiro, bet planēšanas darbi 3,51 miljona eiro vietā varēja izmaksāt no 309 tūkstošiem eiro līdz 1,45 miljoniem eiro.
Vēl aptuveni viens miljons eiro prettiesiski izlietots Latvijas–Igaunijas un Latvijas–Lietuvas robežas joslas uzturēšanā, piebilda Valsts kontrolē. Turklāt esot veikta samaksa 27 tūkstošu eiro vērtībā par darbiem, kuri vispār nav veikti vai nav bijuši nepieciešami.
Daļu pārmetumu noraida
Pašreizējais Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts daļu Valsts kontroles pārmetumu noraida.
"Jāņem vērā, ka uz robežas joslu nav attiecināms Meža likums un ar to saistītie normatīvi. Ir strīds par robežjoslas platumu. Robežsardzei nebija pamata apšaubīt to, ka robežas josla ir platībā, kas apbūvei jau bija atsavināta, mums nebija šaubu par citu amatpersonu kompetenci, kas noteica, ka tā ir robežas josla. Robežas likumā teikts, ka joslu skata no līnijas 12 metru platumā, bet ir atrunas par vietām, kur robeža iet caur upes vai strauta vidu, tad tiek skatīts no krotes krasta līnijas. Robežsardzei nav bijis pamata apšaubīt mērnieka kompetenci, kas ņēmis vērā applūstošās teritorijas, lai nebūvētu robežu tur, kur pavasarī robeža applūst," stāstīja Pujāts.
Robežsardze arī jau 2019. gadā iniciējusi grozījumus, ka būtu nepieciešams paplašināt 12 metru normatīvu, jo nav iespējams izbūvēt infrastruktūru.
Pujāts gan atzina, ka daļa izcirsto koku esot pazuduši. Tos bez saskaņojuma ar robežsardzi esot izvedis kāds uzņēmējs, kurš bijis nolīgts citu darbu veikšanai.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") sola sakārtot sistēmu, lai turpmāk šādi pārkāpumi nenotiktu. Bet konkrētus lēmumus viņš pagaidām nespēja nosaukt.
"Robežsardzē ir uzsāktas dienesta pārbaudes. Nodrošinājuma valsts aģentūrā arī tiks veiktas pārbaudes. Vērtējam Valsts kontroles argumentus, rīcība noteikti sekos. Sekojiet līdzi," sacīja ministrs.
Viņš ir pārliecināts, ka trūkst normatīvo aktu, kas regulē valsts iekšējās robežas uzturēšanu, kā arī jāpārskata iepirkumu kontroles mehānismi. Patlaban pie atbildības neviena amatpersona netiekot saukta, jo norit izmeklēšana.
Valsts kontrole arī norādījusi, ka tik iespaidīga apjoma būvdarbu veikšana nav Valsts robežsardzei raksturīga funkcija, tāpēc Iekšlietu ministrijai būvniecības uzraudzīšanā un koordinēšanā vajadzēja iesaistīt Nodrošinājuma valsts aģentūru, kas ir iekšlietu nozares kompetences centrs būvniecības jomā. Robežas joslas infrastruktūras būvniecības plānošana un īstenošana nonāca Valsts robežsardzes atbildībā. Aģentūras uzdevums robežas joslas ierīkošanas procesā aprobežojās vien ar robežas joslas zemes īpašumtiesību sakārtošanu un centralizēto iepirkuma procedūru veikšanu.
KONTEKSTS:
Valsts robežas ierīkošanai pie Latvijas austrumu robežas no valsts budžeta līdzekļiem 2015. – 2022. gadam tika piešķirti 42,69 miljoni eiro, no tiem Latvijas–Krievijas robežas joslas ierīkošanai – 26,8 miljoni eiro.
Iekšējās drošības birojs (IDB) pagājušā gada septembrī aizturēja bijušo Valsts robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru. Viņš tiek turēts aizdomās par pilnvaru pārkāpšanu un krāpšanas atbalstīšanu. Lietā aizturētas vēl trīs personas, no kurām divas ir būvuzņēmuma "Igate" darbinieki.
IDB ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu veikšanu būvniecības procesos, kas veikti Valsts robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu ierīkošanu. Kriminālprocesā vēl vienam Valsts robežsardzes darbiniekam piemērots personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statuss.
Būvniecības procesā konstatētas iespējamas neatbilstības tehniskajai specifikācijai, kā arī tika pieļauta patvaļīga koku izciršana robežjoslā.
Uzņēmuma finanšu darījumos saskatāmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmes, par ko arī uzsākta izmeklēšana.
