Tas brauks līdz Bahmutai, kur turpinās smagas kaujas. Ļoti emocionālā gaisotnē to ceļā pavadīja arī Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietniece un Ukrainas vēstnieks Latvijā.
Pie baltā busiņa stūres ir ukrainis Bogdans Timkivs. Viņš dosies ceļā, stūrējot vienu no mikroautobusiem. Tajos ir ļoti vērtīga krava – forma armijai, ko šuj Latvijā.
"Forma ļoti forša un kvalitatīva. Man patīk, un visiem karavīriem patīk," atzina Bogdans. "Viens mans draugs palika Bahmutā, šajā mēnesī mēs četras reizes bijām tur, mājās vienu diennakti. Un šodien atpakaļ uz Ukrainu."
"Ja vajag kaut kur apgulties, sniegā, tad pavelk vēl apakšā bikses un jaku un var mierīgi gulēt. Forma ir praktiska, es to nēsāju katru dienu jau trešo mēnesi. Nekur nav atiris. Super. Un puiši, kas saņem, ir ļoti apmierināti," stāstīja Bogdans.
Kravā ir arī guļammaisi, kuros var gulēt līdz mīnus 15 grādiem, divu mēnešu laikā jau vairāk nekā 200 guļammaisi aizsūtīti.
Latvijas Ukraiņu konfederācijas aktīvists Oļegs Babajevskis stāstīja, ka "galvenās lietas ir, protams, trīs džipi, kur vienam no tiem ir uzstādīts speciāls aprīkojums ieročiem, karavīru formas un sausā pārtika, kuru var sildīt jebkurā brīdī, vienkārši pielejot ūdeni, lai notiktu ķīmiska reakcija un būtu siltas pusdienas. Vēl mēs gaidām divus busus, kuri arī jau ir ar kravu, lai redzētu, cik liels apjoms iet uz Ukrainu".
Ukraiņu izcelsmes Latvijas mūziķe Katrīna Gupalo sacīja, ka neko nemāk darīt kaujas laukā, "es māku darīt mūzikā, tāpēc mēs ar dziedātājām plānojam šādai mašīnai ziedot. Lai šī delegācija nav pēdējā. Lai šis vājprāts ātrāk beigtos".
KONTEKSTS
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.