“Mana veselības situācija ir tāda, ka man ir onkoloģija, ceturtā stadija. Divus gadus atpakaļ bija operācija. Pirms tam jau ārstējos,” pastāstīja liepājniece Helga Beks, kura, būdama onkoloģijas paciente, ir Covid-19 riska grupā.
Sieviete vēža apkarošanā izmantojusi gan zinātnē balstītas medicīnas sniegtās iespējas, gan arī tautas medicīnu. Par vakcinācijas pret Covid-19 nepieciešamību sajūsmā nav bijusi, taču to izdarījusi. Tomēr Beks norādīja – visur runā par to, ka jāvakcinējas, taču uzzināt visus sev interesējošos un satraucošos jautājumus pirms potes vakcinācijas kabinetā gan neesot bijis iespējams.
“Ģimenes ārsts man tobrīd slimoja, es netiku pie ģimenes ārsta, un vakcinācijas punktā man pateica, ka pote ir bezmaz zelta, bezmaz ideāla. Tātad – nekādas sekas nevar būt. Es iebildu, ka man ir augsts asinsspiediens, man ir arī alerģija pret zālēm plus onkoloģija, plus lietoju onkoloģiskās zāles. Tur atbilde bija viennozīmīga – ātri sēdieties, potējam un nekādas problēmas nav. Tur notiek kā konveijerā – sēdieties un potējam, un uzgaidiet, un, ja jums nav slikti, variet iet mājās, un viss. Ne jau es potes dēļ uztraucos, es uztraucos veselības stāvokļa dēļ, jo tik grūti ir izcīnīt, lai tev daudz maz stabils veselības stāvoklis ir pie tādas stadijas,” stāstīja Beks.
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas arī bijis drebulis, galvassāpes un pēc vairākām dienām arī sapampusi roka. Pirms vakcīnas neviens par iespējamo reakciju neko nav skaidrojis un arī tagad, pēc vakcīnas, sieviete saprotamas, izsmeļošas atbildes par to, kādēļ tieši viņai bijis jāvakcinējas, neesot saņēmusi.
Onkoloģisko pacientu biedrības “Dzīvības koks” vadītāja Gunita Berķe uzsvēra – tas, vai informācijas ir gana, ir vērtējams ļoti individuāli. Berķes ieskatā gan informācijas, gan iespējas to prasīt, piemēram, ārstējošajam ārstam ir pietiekoši.
Viņa skaidroja: “Ja ir kādas šaubas, tad ir jāvēršas pie sava ārstējošā ārsta. Katrā gadījumā mēs kā biedrība ar mums pieejamajiem resursiem, mēs esam saviem cilvēkiem skaidrojuši, cik vien esam varējuši. Mums mājaslapā ir veselas lielas sadaļas par vakcinēšanos – ko tas nozīmē onkoloģiskajiem pacientiem, kāpēc onkoloģiskajiem pacientiem tieši ir jāvakcinējas.”
Arī Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Inga Vasiļjeva norādīja, ka ļoti daudz komunikācijā likts uzsvars tieši uz to, lai par vakcinācijas nepieciešamību informētu riska grupas.
“Vakcinācijas procesa sākumposmā, lai šos cilvēkus informētu par šo iespēju un nepieciešamību, viņi tika personīgi uzrunāti, gan sūtot īsziņas, gan arī e-pastus. Savukārt, procesam turpinoties, visos informatīvajos materiālos par vakcināciju tika uzsvērta šī nepieciešamība gan hroniski slimajiem, gan arī senioriem saņemt šīs vakcīnas. Piemēram, tika veiktas arī informatīvās aktivitātes sadarbībā ar diabēta biedrību, sirds slimnieku biedrību vai citām šādu specifisko slimību biedrībām,” atzīmēja Vasiļjeva.
Jebkurā gadījumā jāatceras, ka ikvienam vakcinējoties ir tiesības izdarīt informētu izvēli, un noskaidrot satraucošos jautājumus jāmēģina pie ģimenes ārsta, ārstējošā ārsta vai Vakcinācijas projekta nodaļā.
