Tūrisma nozare lūdz ekonomikas ministrijas atbalstu, lai “aizrāpotu” līdz pavasarim. Tā šorīt Latvijas Radio raidījumā “Labrīt!” norādīja Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs no KPVLV. Viņš atzina – šī brīža situācija, kad Covid-19 atkārtoti uzliesmo visā Eiropā, īpaši iedragā ceļošanas nozari, tādēļ tūrisma uzņēmumiem jāmeklē palīdzība.
"Ja mēs veselības dēļ un sabiedrības drošības dēļ upurējam kādu no nozarēm, tad tai nepieciešams arī atbilstošs atbalsts, kā šajā gadījumā tūrisma nozarei, jo tās darbība vēl aizvien ir stipri apgrūtināta. Ja mēs skatāmies ekonomiskos datus, tad eksports lēnām atgriežas tādā līmenī, kā tas bija. Iekšējais patēriņš jau ir atgriezies, bet ir nozares, kas ir cietušas cilvēku kustības ierobežojumu dēļ, un tad tās arī ir atbilstoši jāatbalsta," teica Vitenbergs.
Ministrs gan nenoliedza, ka veselība ir svarīgākais, bet tā ir jāsabalansē ar ekonomikas izdzīvošanu. Veselības ministre Ilze Viņķele no "Attīstībai/Par!" Latvijas Radio norādīja – jau šobrīd viņas vadītā ministrija, netipiski savam pamatuzdevumam, lielu uzmanību pievērš iespējami zemu saslimstības rādītāju kombinēšanai ar lēmumiem, kas iespējami maz bremzētu ekonomiku.
Viņa gan atzina, ka tūrisma nozare cieš un tai nepieciešams rast atbalstu, tomēr uzsvēra – skatoties kopumā, Latvijas gadījumā šī nozare nav ekonomikas balsts.
Ministre neatbalsta iespējamu testu sēriju cilvēkiem pašizolācijas vietā, skaidrojot – pētījumi rāda, ka testēšana nevar aizstāt pašizolāciju, jo vīrusu var nēsāt arī tādi cilvēki, kuriem tests to vēl neuzrāda. Vaicāta par to, vai nākotnē varam atļauties vēl lielākus ierobežojumu mīkstinājumus, Viņķele norādīja, ka šobrīd mazināt var vien pašizolācijas laiku arī kontaktpersonām, jo to ļauj jaunākie pētījumi.
"Nākamais solis, ko mēs rīt [Ministru] kabinetā piedāvāsim – arī karantīnu kontaktpersonām [pašizolāciju] saīsināt uz 10 dienām, gan to papildinot ar testu. Es gan gribētu nodalīt to algoritmu priekš pašizolācijas un karantīnas no ierobežojumiem, jo mēs to pašu būšanu izolētiem no sabiedrības saglabājam. Vienkārši tiek koriģēts ilgums, kas tiek darīts, jo nāk jauni pētījumu rezultāti, kas saka, ka šo dienu skaitu var mazināt. Bet neko, kas attiektos uz pulcēšanās ierobežojumiem vai izklaides vietām, vai ceļojumiem, mēs nemīkstinām šobrīd, un tas arī, visticamāk, nenotiks, bet arī striktāki nosacījumi pagaidām nav nepieciešami," sacīja Viņķele.
Viņa arī nepiekrīt Eiropas Komisijas ieteikumam pacelt kumulatīvā saslimstības rādītāja slieksni, no kura īpaši jāuzmanās, līdz 50 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas arī ļautu vairāk ceļot. Līdzīgi uzskata arī Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
"Ja es būtu epidemiologs Vācijā vai Spānijā, tie 50 man būtu ļoti labi – lai cilvēki brauc uz valstīm, kur tik zema saslimstība, jo vairākās valstīs saslimstības līmenis ir krietni augstāks, piemēram Spānijā – 219, bet mums ir mazāks.
Un tas priekšlikums izskatās tā – piemēram, sākas gripas epidēmija, bet mēs atveram visas iestādes apmeklējumam," komentēja epidemiologs.
No šodienas visi, kas ieceļo Latvijā, saņem arī īsziņu, kurā norādīts, kā izvairīties no inficēšanās ar vīrusu. Saņemtajā ziņā ieceļotājiem atgādināta arī nepieciešamība pašizolēties.
