Šonedēļ, lemjot par attālināto mācību pagarināšanu 7.–12.klasēm, valdība nepieņēma kādu lēmumu attiecībā uz vecāku tiesībām izvēlēties, ka viņu 1.–6.klases bērni var neapmeklēt skolu klātienē, bet mācīties attālināti.
Ministre skaidroja, ka tas būtiski apgrūtinātu skolotāju darbu: “Skaidrs, ka nav iespējams kaut ko tādu pieņemt kā normu, jo principā tas ne tikai dubultotu pedagoga darbu, bet tas padarītu viņa darbu neiespējamu.”
Mājās vecākiem jāgādā par mācīšanos
Kā skaidroja Rīgas domes atbildīgās komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka ("Attīstībai/Par!-“Progresīvie”), pamatizglītība valstī ir obligāta. Ģimenei ir iespēja bērnu nelaist uz skolu, ja ir bažas par veselību, bet pašiem arī jāatbild par izglītības kvalitāti, ko bērns saņem, palikdams mājās.
“Tikai tad, ja ir izglītojamā vecāku rakstisks iesniegums, kas ir saskaņots ar direktoru un izglītības iestādes dibinātāju, respektīvi, pašvaldību, tikai tad 1. līdz 6. klasē ir iespējams pāriet uz tādu versiju, vecākiem uzņemoties atbildību, bērni atrodas mājās un izglītojas mājās pēc individuāla plāna,” sacīja Ratinīka.
Vienlaikus ministre Šuplinska norādīja uz vairākām alternatīvām, ko varētu izmantot vecāki, kuriem ir bažas vest bērnus uz skolu klātienē Covid-19 risku dēļ.
Pirmkārt, vecāks var uzņemties atbildību par bērna mācīšanu līdzīgi kā tas ir slimošanas gadījumā. “Ja vecākam ir iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, viņš var, konsultējoties ar skolu, līdzīgi kā tas ir saslimšanas un ģimenes apstākļu gadījumā, organizēt mācību procesu kopīgi, no skolotāja saņemot tikai konsultāciju,” skaidroja ministre.
Otrkārt, iespējams organizēt mājmācību. “Ja vecākam ir pastiprinātas bažas vai bērnam kādi emocionāli mirkļi, var izvēlēties mājmācību. Tā arī ir saskaņojama,” sacīja Šuplinska.
Ministre uzsvēra, ka pamatizglītība ir obligāta, vecāku pienākums ir nodrošināt skolas apmeklējumu un nepamatota bērna nelaišana uz skolu ir pārkāpums. Šādos gadījumos iespējama arī sociālo dienestu iejaukšanās.
“Ja vecāks ir sazinājies ar skolu un vienojies, ka viņam ir bažas, viņam ir iespēja pieskatīt bērnu, atbalstīt, ir sagādāti mācību materiāli un ir ar mieru skolotāju konsultāciju vienreiz nedēļā saņemt, tad nav nekādu bažu. Savukārt, ja vecākam nav šādu iespēju, (..) vecāks ir atbildīgs par to, ka bērns apmeklē skolu. Ja neapmeklē, tad tam ir jābūt objektīvam un ļoti pamatotam iemeslam,” sacīja Šuplinska.
Arī Rīgas Juglas vidusskolā ir vecāki, kuri baidās mazos skolēnus laist uz skolu klātienē, un kāda ģimene arī pieņēma šādu lēmumu pēc skolēnu rudens brīvlaika. Taču skolas direktore Aija Melle norādīja, ka nevar visai klasei nodrošināt mācības klātienē, bet atsevišķiem bērniem attālināti.
“Es domāju, ka šobrīd pāri visam mums tomēr ir prioritāte numur viens – visu veselība un drošība. Mēs arī saskaņā ar to rīkosimies. Un visām pārējām lietām tomēr būs jāpakārtojas šai. Būs jāpagaida labāki laiki klātienē. Paldies par to, ka skolu vadītāji var pieņemt jau individuāli katrā skolā lēmumus par mācībām attālināti arī 5., 6. klasēs,” sacīja Melle.
Gaida mācību materiālus un digitālos rīkus
Turklāt visu mācību materiālu līdz ar pāreju uz kompetenču saturu, pedagogiem nemaz vēl nav. Arī daudzi digitālie rīki vēl tikai top.
Tas pats attiecas uz video mācību stundām kanālā “Tava klase”, tās vēl nav. Skolas uzskata, šāds scenārijs par ilgākām attālinātajām mācībām bija sagaidāms, bet ministrija vēl tikai risina paredzamās problēmas.
“Šobrīd mācību materiāli tiek intensīvi rediģēti un likti jau skatāmā formātā. Un principā uz rītdienu ir jābūt visiem materiāliem, kas ir domāti pirmajam pusgadam. Es ļoti ceru, skolotāji tāpat kā jūs, vecāki, ka šajā brīdī šis konkrētais termiņš vairs netiks pārkāpts. Un jau ir noslēdzies iepirkums arī datoru iegādei. Mēs arī ļoti ceram, ka pasūtījuma izpildītājs šos datorus skolās nogādās līdz decembra vidum,” informēja Šuplinska.
Ja situācija ar Covid-19 izplatību valstī turpinās pasliktināties, var nākties atkārtoti izsludināt ārkārtējo situāciju un tad gan var noteikt, ka visi mācās attālināti vai pat, iespējams, aktualizēsies skolu slēgšanas jautājums.
Kritizē pedagogu arodbiedrības nostāju
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šonedēļ pieprasīja amatpersonu skaidrojumus par organizācijas ieskatā sasteigtām un nekvalitatīvām reformām izglītībā. Arodbiedrība Šuplinskai pieprasa atvainoties nozarei par savu attieksmi, paredzēt finansējumu reformu īstenošanai, kā arī uzlabot komunikāciju ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Ja tas netiks izdarīts, pieprasīs ministres demisiju.
Izglītības ministre Ilga Šuplinska to komentēja, sakot – ir mulsinoši, ka pedagogu arodbiedrība iestājas tikai par reformām, kas ir saistītas ar finansējuma palielināšanu.
“Mēs tiekamies regulāri, ļoti dažādās platformās. Es nevarētu teikt, ka komunikācija nenotiek. Bet ir viens būtisks šķērslis. Mēs dzīvojam laikā, kurā ir trīskāršs izaicinājums. Pirmkārt, ir Covid-19 situācija. Otrkārt, ir startējušas daudzas reformas. Treškārt, mēs esam tajā posmā, kurā ir startējusi domāšanas maiņa. Un tas, kas mulsina, ka LIZDA iestājas par reformām, kas ir saistītas ar finanšu resursu pielikšanu. Bet vai nu neizprot, vai nepārstāv šo viedokli, ka principā, analizējot Latvijas situāciju, mēs redzam, ka gan augstākajā izglītībā, gan vispārizglītojošajā jomā mums ir nesamērīgi daudz resursu, infrastruktūras, bieži vien arī cilvēkkapitāla, kas nav izmantots pēc sava potenciāla.
Un pārkārtojums ir nepieciešams arī pašā sistēmā. Kamēr mēs nesapratīsim šo aspektu, būtiski papildinājumi un būtiska sadarbība īsti nevar notikt,” sacīja Šuplinska.
Arodbiedrība aicinās ministri un citas amatpersonas piedalīties ārkārtas padomes sēdē 12. novembrī un sniegt atbildes uz izvirzītajām prasībām.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un ne visiem apmaksās Covid-19 testus.
Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai, un 23. oktobrī valdība lēma stingrāk ierobežot pulcēšanos, bet masku lietošanu noteica plašāku.
No 30. oktobra – stingrāki pulcēšanās ierobežojumi, un privātajos pasākumos gan ārtelpās, gan iekštelpās varēs pulcēties ne vairāk par 10 cilvēkiem, bet publiskajos pasākumos – gan ārā, gan telpās ne vairāk par 300. Skolēniem no 7. līdz 12. klasei attālinātās mācības notiks vismaz līdz 15. novembrim.
Plānots arī pakāpeniski palielināt koronavīrusa analīžu jaudas aptuveni divas reizes līdz 8000 testu dienā, kā arī atjaunot piemaksas mediķiem, kuri iesaistīti pandēmijas apkarošanā.
