Mediķi ceļ trauksmi par situācijas pasliktināšanos
Lai gan dienas, kad reģistrēto Covid-19 gadījumu mazinājās, viesa cerības, ka mazināsies darba apjoms arī slimnīcās, tās nav piepildījušās. Jo paralēli visai lielam Covid-19 slimnieku skaitam arvien biežāk – par 25% vairāk nekā pērn – slimnīcās ieved hroniski slimus cilvēkus, kuriem būtiski pasliktinājies veselības stāvoklis. Tāpēc šobrīd, atkal redzot pieaugošus saslimstības rādītājus ar Covid-19, mediķi un slimnīcu vadītāji pauž satraukumu.
"Pie mums, Austrumu slimnīcā, pacientu plūsma ir gan no šiem hroniskajiem pacientiem, kas sistēmā ir uzkrājušies, ja tā var teikt, tā arī nomāc nemainīgi augstā Covid-19 pacientu plūsma," stāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Haralds Plaudis. Viņš atklāja, ka Covid-19 gultu noslodze slimnīcā ir virs 80%, savukārt intensīvajā terapijā 75%.
Un ļoti līdzīgu situāciju novēro arī Paula Stradiņa slimnīcā –
ļoti daudz pacientu ar ielaistām slimībām, kuri steidzami jāuzņem un jāārstē. Taču pieaugot kopējai saslimstībai ar Covid-19, atkal var nākties ierobežot plānveida palīdzības sniegšanu.
"Tāpēc mēs aicinātu cilvēkus vakcinēties un aicināt arī ievērot jau noteiktos ierobežojumus, jo patiesībā mēs atrodamies uz ļoti šaura naža asmens un jebkurā brīdī mēs varam iegāzties tādā milzu gravā, ka mums jāatgriežas atpakaļ pie tikai un vienīgi tā, kā mēs ārstēsim Covid-19 pacientus," atzina Stradiņa slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis.
Stradiņa slimnīcā puse no gultām aizņemta ar Covid-19 pacientiem, taču arī cilvēki ar citām slimībām nonāk slimnīcā, tādēļ jāpiedzīvo nepārtraukta pārslodze, atzina infektologs Uga Dumpis.
Kopš pērnā gada beigām mainījies ar Covid-19 smagi saslimušu pacientu vidējais vecums. Pērnā gada beigās smaga slimības gaita biežāk bija pacientiem virs 70 gadiem. Šobrīd daudzi, kas Covid-19 dēļ nonākuši smagā stāvoklī, ir vēl darbspējīgā vecumā, viņu vidējais vecums 65 gadi.
Covid-19 pacientu skaita pieaugumu novēro arī Bērnu slimnīcā. Daļai bērnu, kas Covid-19 pārslimojuši, sekas novērojamas vēl ilgstoši.
"Mēs uztraucamies par katru bērnu, kas nonāk slimnīcā. Un slimnīcā nonāk tikai vidēji smagi slimie un smagi slimie bērni. Mēs baidāmies. Par to, ka, pieaugot šim skaitam, parādīsies arvien vairāk šī ar Covid-19 saistītie multisistēmu orgānu iekaisuma sindromi," sacīja Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas infektoloģijas profila virsārste Gunta Laizāne.
Redzot, ka sabiedrībā slimība cirkulē un daļa slimnieku neizolējas, Bērnu slimnīcas pārstāvji aicina nepieļaut ierobežojumu atvieglojumus, kopīgu pasākumu, piemēram, Dziesmusvētku rīkošanu bērniem. Arī pārējie mediķi piekrīt, ka jaunu atvieglojumu ieviešana šobrīd būtu neprāts.
Situācijas nopietnību ikdienā vēl aizvien redz arī operatīvā dienesta mediķi, stāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Operatīvās vadības centra vadītāja Raita Krišjāne.
"Tas par ko mēs esam bažīgi, ka var rasties nespēja sniegt palīdzību neatliekamās situācijās pacientiem, kuri ir nonākusī nelaimē vai ir smagi saslimuši.
Vidēji dienests dodas uz 1000 izaukumiem dienā un nemainīgi 70 līdz 90 pacienti ir Covid slimnieki. Puse no tiem arī jānogādā stacionārā un tas rada lielu papildu slodzi.
Ministrs: Jābūt gataviem nopietnākiem pasākumiem
"Pēdējā laika saslimstības pieaugumu izraisa pastiprināta cilvēku kontaktēšanās savā starpā," skaidroja valsts galvenais speciālists infektoloģijā Dumpis. Viņš norādīja, ka šobrīd ir ieviesti daudzi atvieglojumi un vienlaicīgi aizvien vairāk izplatās lipīgākais Covid-19 britu paveids. Pie šādiem noteikumiem saslimstības pieaugums ir bijis prognozējams. Arī lielā pulcēšanās 9. maijā pie pieminekļa Āgenskalnā, visticamāk, bez sekām nepaliks.
"Man ir žēl skatīties tādas ļaužu masas pa televizoru. Ar ģimenēm dodoties uz šo pasākumu. Skaidrs, ka inficēšanās ārtelpās notiek. To pierāda klasiski šis Itālijas stadiona uzliesmojums, kas noveda pie milzu uzliesmojuma Itālijas ziemeļos pašās epidēmijas pirmajās nedēļās Eiropā. Ja cilvēki atrodas viens otram tuvāk, īpaši par metru, nelieto maskas, tad, protams, šī pilienu transmisija notiek," sacīja Dumpis.
Vērtējot kopējās saslimstības apkarošanas iespēju, Dumpis aicina raudzīties citu valstu pieredzē. Proti, tā rāda, ka vakcinācija kopā ar tā saukto "Lock down" jeb ļoti stingriem ierobežojumiem uz aptuveni trim nedēļām ir ļoti efektīvs risinājums, kas ļautu izbaudīt vasaru ar krietni mazāku saslimstību.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") skaidroja, ka šī pavasara situāciju nevar pielīdzināt situācijai pirms gada. Tāpēc valdībai jābūt gatavai ieviest stingrākus ierobežojumus.
"Ja sajūtās mēs esam pagājušā gada maijā, kur saslimstības līmenis bija ļoti zems, tad šis maijs ir citāds. Īstenībā mēs drīzāk esam pagājušā gada decembra situācijā, kad veselības nozarē tika izsludināta ārkārtas situācija. Veselības ministrijas ieskatā, speciālistu ieskatos drošības pasākumus ir jāsaglabā, mēs nedrīkstam ieslēgt atpakaļgaitu. Tā vietā visai valdībai būtu jābūt gatavībā iedarbināt nopietnākus pasākumus, ja situācija turpinās pasliktināties un saslimstības pieaugums kļūs straujāks," teica ministrs.
