Liepājā bērniem attālināto mācību laikā trūkst datoru; pilsēta meklē risinājumus

Liepājas dome pirmdien, 23. novembrī, sprieda, kā nodrošināt skolēniem attālināto mācību laikā nepieciešamas tehnoloģijas. Situācija ir sliktāka, nekā tā bija pavasarī – pieredze liecina, ka viedtālruņi un planšetes nav labākais risinājums. Pašvaldība paļaujas uz valsts palīdzību un cer atrast nepieciešamo naudu nākamā gada budžetā. 

“Pašlaik saskaņā ar mācību iestāžu aptaujām veiksmīgam attālināto mācību procesam trūkst līdz pat 180 datoru,”  Rus.Lsm.lv paziņoja Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere. 

Daļa mācību iestāžu nāk pretī ģimenēm, kurām ir pavisam kritiskā situācija, un izsniedz planšetes un portatīvus datorus, lai bērni varētu mācīties, piebilda pārvaldes vadītāja. 

Taču ar to nepietiek, turklāt ir jautājums par atbildību – skolas izsniedz bērniem iestādes īpašumā esošo mantu.

“Jebkurā gadījumā skolas tehnikas izdalīšana nav problēmas risinājums. Tas ir ielāps, lai mācību process netiktu pārtraukts, bet te nevar būt runas par kvalitāti. Šodien mēs ar mēru Jāni Vilnīti apspriedām, kā piesaistīt finansējumu, lai atvieglotu ģimenēm tehnikas iegādi,” pastāstīja pārvaldes vadītāja. 

Viņa uzsvēra, ka nepieciešami tieši datori, nevis viedtālruņi vai planšetes. “Tie nevar aizstāt datorus. Visas pašlaik nepieciešamas platformas labāk strādā datoros. Un, ja ir nepieciešams “nolasīt” datus no zibatmiņas vai citiem datu nesējiem? To var tikai ar datoru.”

Arī Liepājas 5. vidusskolas direktore Inta Korņejeva atzina, ka datori ir labāki, ar tiem ērtāk strādāt, vairāk iespēju. Viedtālruņi ir visiem skolēniem, kuri mācās attālināti, viņi var pieslēgties stundām, taču daļai no viņiem ir problēmas ar uzdevumu pildīšanu bez datoriem; telefonos un planšetēs tas vienmēr ir lēnāk un neērtāk. Turklāt telefonos un planšetēs nav ierasto programmu.  “Normālam darbam nepieciešami datori,” sacīja Korņejeva. 

5. vidusskolā pašlaik vairāk nekā 500 skolēni mācās attālināti, datori nepieciešami katram desmitajam. 

“Lielākā problēma, kad ģimenē, piemēram, ir četri bērni un viens dators,” piebilda Korņejeva.   

Direktore arī neredz iespējas piešķirt šīm ģimenēm skolas tehniku, jo tā ir vajadzīga, lai nodrošinātu mācību procesu mazāko klašu skolēniem, kuri mācās klātienē. Turklāt  pusei pirmklasnieku tehnikas nav.

“Domāju, ka attālināto mācību situācijā valstij jānodrošina katram skolēnam portatīvais dators, un visiem – droša platforma attālinātajām mācībām. Un jābūt videoierakstiem visos mācību tematos. Tad mēs varēsim strādāt,” pauda direktore. 

Liepājas 6. vidusskolā attālināti mācās aptuveni 450 skolēni. “Mums skolā skolotāji nodrošina apmācību dažādos formātos, ņemot vērā to, ka bērniem ir dažāds internets, varbūt trūkst kādu programmu, piemēram, informātikai.  Vai arī ir bērni, kuriem ir tikai viedtālrunis vai planšete, kuros nepieciešamās programmas nestrādā. Tāpēc skolotāji meklē dažādas darba formas. Precīzu datu par datoru trūkumu mums nav. Piemēram, ir ģimenē trīs bērni un viens dators – kaut ko viņi izdarīt varēs, bet īstenībā vajadzētu vēl divus datorus,” situāciju raksturoja skolas direktora vietniece Viola Narbute. 

Skolēniem, kuriem nav par viedtālruņa, tos izsniedz “no saviem krājumiem” – skolā ir rezervē četras piecas ierīces, un pagaidām visas nav pieprasītas.  Ir arī lietotas planšetes darba kārtībā, kuras izsniedz skolēniem. “Līdz ar to akūtākajos gadījumos risinājumi ir. Kaut kāda tehnika ir visiem. Bet, protams, datoros ir ērtāk. Bet mēs netērējam enerģiju tam, kā mums nav, un pielāgojamies situācijai. Turklāt daži bērni, pat ja viņiem ir dators, dod priekšroku planšetei. Bet ideālajā variantā ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem būtu jābūt pieejamiem valsts apmaksātiem kvalitatīviem datoriem,” pauda Narbute.

Liepājas mērs Jānis Vilnītis norādīja, ka 7.12.klašu skolēnu ģimenēs situācija ar datoriem ir dažāda.  Ir ģimenes, kur ir viens dators un vairāki bērni, kuri burtiski gaida rindā uz to, dažiem ir novecojusi tehnika, kura “nevelk”, un ir tādi, kuriem datora nav vispār.

“Mēs pavasarī no ministrijas saņēmām 116 tehnikas vienību, “iPad” un telefonus. Turklāt skolas pašlaik izsniedz ģimenēm savus datorus – kopumā 81, kuru pašlaik mācību iestādes neizmanto,” pastāstīja Vilnītis.

Ģimeņu vajadzības pašlaik tiek apzinātas ar klases audzinātāju un sociālo pedagogu palīdzību, tiek slēgtas vienošanās par tehnikas nodošanu pagaidu izmantošanai, taču tas nerisina problēmu kopumā.

Ministrija jau paredzēja finansējumu tehnikas iegādei 3. pamatskolai, kurai trūkst 32 datoru, un attīstības centram “Līvupe”, kur bērni mācās pēc speciālās programmas.

Savukārt trijās skolās – 7., 8. un 15. – pašlaik notiek remontdarbu. Pilsētas mērs iepriekš norādīja, ka notiek sarunas ar ministriju par iespēju pārdalīt naudu no remontiem tehnikas iegādei.  

Vēl viens iespējamais risinājums ir tehnikas iegāde par pašvaldības līdzekļiem, būtu nepieciešami 80–90 datori, nākamā gada budžeta šīs tehnikas iegādi vajadzētu noteikt kā vienu no prioritātēm, jo skaidrs, ka attālinātās mācības nenoslēgsies 6. decembrī, visticamāk, tas ilgs līdz mācību gada beigām, ja ne ilgāk, sprieda mērs.  

Viņš uzskata, ka priekšroka dodama portatīvajiem datoriem, un cer, ka daļa datoru tiks iepirkta līdz gada beigām.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt