Krāslavas novada Robežnieki – ciems, kurā dzīvo nedaudz vairāk nekā 250 cilvēki un kas atrodas 22 kilometru attālumā no Pāternieku robežkontroles punkta ar Baltkrieviju. Pa taisno līdz kaimiņvalsts robežai aptuveni pieci kilometri, zina stāstīt vietējie iedzīvotāji.
Par apjomīgām militārajām mācībām kāda uzrunātā vietējā iedzīvotāja nav informēta. Tiesa, militāristu klātbūtne šeit nav nekāds jaunums.
„Neesam informēti. Es strādāju pagastā, bet neesmu dzirdējusi par mācībām. Man zeme un saimniecība tuvu pie robežas. Jau divus mēnešus brauc policija, stāv uz ceļa. Priekš kam stāv uz ceļa, bēgļi jau pa ceļu neiet. Trīs reizes dienā pārbauda dokumentus. It kā datu bāzē kaut kas par mani mainītos katru dienu. Es arī steidzos uz darbu, steidzos pie govīm. Rudens, tumsa. Un policija visu laiku aptur mani. Ir gadījies, ka pat piecas reizes dienā. Šausmas,” pastāstīja vietējā iedzīvotāja.
Vēl kāds Robežnieku iedzīvotājs ir dzirdējis par nesen uzsāktajām Nacionālo bruņoto spēku militārajām mācībām, bet karavīru skaita palielināšanos nav manījis. „Mēs šādi dzīvojam jau divus vai trīs mēnešus, un militāristi visu laiku te ir. Tiklīdz ieviesa ārkārtējo situāciju uz robežas, tas taču uzreiz mūs arī skar. Tāpēc mēs pie viņiem esam pieraduši. Nekādas lielas problēmas viņi mums ciematā nesagādā.”
Pusstundas braucienā no Robežniekiem atrodas Piedrujas ciems Daugavas labajā krastā iepretī Baltkrievijas Drujas ciematam.
Nelielajā veikaliņā pašā pagasta centrā pārdevēja nav vietējā. Par mācībām dzirdējusi pa radio. Jūtas droši, jo robežsargu un karavīru tuvums ir jūtams ikdienā jau labu laiku.
Vietējā veikalā Latvijas Radio uzrunāja arī kādu vietējo iedzīvotāju, kurš dzīvo turpat Daugavas krastā. Upes pretējā pusē jau redzama kaimiņvalsts. Vīrietis par militārajām mācībām dzirdējis nav, bet arī jūtas droši. Vien ziemā, kad Daugava aizsalst, tad gan esot satraucoši. Ir redzēts arī kāds, kas nelegāli mēģina šķērsot robežu pa ledu.
Cita Piedrujas iedzīvotāja, kundze gados, gan ir dzirdējusi par militārajām mācībām: „Es reti kaut kur eju. Reizi nedēļā uz veikalu. Bet par mācībām zinu, dzirdēju un lasīju presē. Bet te jau viss notiek kā parasti, ik pa brīdim kāda militārā mašīna pabrauc garām. Tikai tas, ka lasīju, bet kaut kur jau notiek tās mācības, bet ne mūsu ciemā.”
Vēl kāds pirmdienas pēcpusdienā sastaptais vietējais Piedrujas iedzīvotājs apstiprināja, ka karavīru klātbūtne padara dzīvi pierobežā drošāku: „Droši jūtamies, apkārt tik daudz sargu. Viņi te bieži brauc un jau labu laiku dzīvojas pa Piedruju. Viņi visu laiku te ir.”
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
8. novembrī liela migrantu grupa sapulcējās pie Baltkrievijas robežas ar Poliju, mēģinot iekļūt Eiropas Savienības teritorijā, bet Polija atsakās ielaist šos cilvēkus, jo uzskata, ka viņi ir nevis bēgļi, bet gan "tūristi", kas brīvprātīgi ieradušies Baltkrievijā.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
