Nupat izieta numuru salīdzināšana. Vēl pēdējie metri ar iepriekšējo saimnieku pie stūres, un 2005. gada "Mitsubishi Pajero" varēs doties vispirms uz servisu, kur tam novērsīs defektus, bet pēc tam – uz Ukrainu.
Reinis Pozņaks ir viens no četru cilvēku kodola, kas organizē, lai Ukrainas aizstāvji varētu saņemt tik ļoti vajadzīgās apvidus automašīnas.
Pozņaks pauda: "Viens piemērs – tieši tagad trāpījās šāds "Mitsubishi Pajero". Ļoti, ļoti labi der. Šis ir otrā līmeņa prioritāte. Pirmais – "pikapi", kas ir vissvarīgākais, bet arī šādi, ļoti labi lielie džipi dīzeļi."
Apņēmība praktiski palīdzēt Ukrainas aizstāvjiem sākās dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Pozņaka paziņas saņēma lūgumu ziedot apvidus automašīnas. Kļūstot par šoferi vienam no ziedotajiem auto, Reinis ar kolēģiem uz Ukrainas un Polijas robežas saprata, ka palīdzību vajag vēl un nekavējoties.
"Nopublicēju aicinājumu tviterī šos līdzekļus ziedot. Godīgi sakot, cerēju varbūt vienai divām mašīnām to naudu savāks, vismaz kaut kas. Šobrīd mēs esam tikuši līdz tam, ka līdz šodienai jau ir jau 54 automašīnas uz Ukrainu nogādātas, vēl padsmit šobrīd tiek gatavotas. Un tas arī vēl nebūs viss, un tā cilvēku atsaucība ir vienkārši nenormāla, gan naudu ziedojot, gan mašīnas ziedojot, gan riepas, degvielu. Piedāvā remontēt pilnīgi jebko, zemnieki ved savas mašīnas, ar ko ikdienā brauc, piekrautas ar degvielas kannām," stāstīja Pozņaks.
Automašīnu iegādei esot pārskaitīti vairāk nekā 90 tūkstoši eiro, neskaitot dāvinātās mašīnas, to rezerves daļas, degvielu un arī darbu, lai tās saremontētu.
Pozņaks sacīja: "Tajā mašīnā ir viss faktiski, lai tu viņu paņemot vari braukt uz fronti un izdzīvot. Konservus var ielikt, aptieciņas un tādas lietas, kas ir kompakti uzreiz izmantojamas, kas nav jāpāršķiro, jāpārkrāmē, tāpat degviela, primāri degviela, riepas."
Ne mazāk būtiski par ziedojumiem ir to saņēmēji.
Pozņaks uzsvēra – kontakti Ukrainas pusē ir pārbaudīti, un ir skaidrs, ka ziedojums nonāk pie Ukrainas aizsargiem.
"Tas mūsu kontakts, tā teikt, kas ir Ukrainas pusē, jau arī faktiski tur ir kļuvis par tādu oficiālo transporta sadales mezglu gan armijai, gan zemessargiem, kuri viņam sūta pieprasījumus no visas Ukrainas. Kur tās mašīnas vajag, sadala tālāk. Protams, prioritāte ir uz fronti tur, kur notiek aktīva karadarbība," viņš skaidroja.
Pozņaks pauda: "Mēs visi saprotam, ka viņi karo arī par mums. Mēģinu darīt to, ko mēs varam, būt maksimāli efektīvi. Lai viņiem palīdzētu un tādā veidā, varētu teikt, izpirkt vainu viņu priekšā, ka es neesmu tur ar automātu."
Viņš arī novērojis – līdzīgi kā viņu, arī daudzus ziedotājus vada tāda motivācija. Nebūt bezpalīdzīgiem krīzes situācijā, bet iesaistīties un palīdzēt, kā vien iespējams.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
