„Arī zaudēt ir jāmāk ar godu – diemžēl Nacionālā apvienība to neprot,” šādi Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis komentē NA frakcijas lēmumu Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā tomēr balsot pret vienīgo kandidātu – koalīcijas pārstāvi Raimondu Vējoni.
„Zaļzemnieki” gan to neņemot ļaunā un ir gatavi darbam koalīcijā šai pašā sastāvā, saka Brigmanis: „Godīgi sakot, atslēga ir pašas Nacionālās apvienības ziņā – ko viņi vēlas. Vai viņi vēlas tēlot apvainoto, sēdēt stūrītī un vaimanāt par to, cik slikti ir koalīcijas partneri un cik visa pasaule pret viņiem ir sazvērējusies? Vai arī viņi konstruktīvi tai lietai pieiet un turpina strādāt? Neviens jau prom nevienu te nedzen un jaunu koalīciju veidot netaisās. Tā kā koalīcija pietiekoši stabila, ar vairāk nekā 60 balsīm, strādā tik uz priekšu. Vismaz es domāju, ka šīs valdības kodols ir un paliek Zaļo un zemnieku savienība un „Vienotība”, un viņi to ir nodemonstrējuši prezidenta vēlēšanās. Viss ir Nacionālās apvienības pašas rokās.”
Arī „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa līdzīgi uzskata, ka turpmākā sadarbība koalīcijā ir atkarīga no pašas Nacionālās apvienības. Viņa arī noliedz, ka šobrīd prezidenta vēlēšanu iznākuma iespaidā tiktu plānota jauna valdība, kurā premjeres amatu uzņemtos Āboltiņa pati.
„Jā, šīs tenkas izplata konkrēts cilvēks, un to avots, pēc manā rīcībā esošās informācijas, ir Aivars Lembergs. Viņš ļoti bieži izplata dažādus minējumus, kas var kaitēt gan Latvijas valstij, gan man personīgi. Šobrīd varu tikai apstiprināt, ka Laimdotas Straujumas valdība turpinās strādāt, jo jāpabeidz prezidentūra un jāgatavojas budžetam. Tā kā šobrīd dienaskārtība ne „Vienotībai”, ne koalīcijai nemainās,” sacīja Āboltiņa.
Viņa gan pieļāva, ka šī Saeimas sasaukuma četru gadu laikā varētu mainīties valdība un arī viņa pati varētu būt „Vienotības” premjera amata kandidāte. Tas gan neesot šā brīža dienaskārtībā.
Savukārt Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars apgalvo, ka partija no koalīcijas izstāties neplāno, jo alternatīvas citai partijai šai Saeimā neesot – „Saskaņas” nākšanu pie varas „nacionāļi” nevar pieņemt ideoloģiski, bet valdība, kuru balstītu abas mazās frakcijas, būtu nestabila.
Retorikai par zaudētājiem Dzintars gan nepiekrīt: „Man šķiet, ka tas, kurš ir uzvarējis vai zaudējis, ilgtermiņā un īstermiņā bieži vien atšķiras. Šobrīd ir prezidents, kādu Saeimas vairākums ir ievēlējis, skaidri redzams, ka ar opozīcijas balsīm, arī Brigmaņa kungs to ir publiski atzinis. Un tā nav pirmā reize, kad koalīcijas partneru starpā ir domstarpības būtiskos jautājumos – mēs nedomājam vienādi un nedomāsim vienādi. Bet tas nav iemesls, lai pie katras šādas situācijas mēs domātu par jaunas valdības veidošanu. Valstij ir vajadzīga zināma stabilitāte, un no Nacionālās apvienības puses mēs turpināsim strādāt kā līdz šim.”
Jāpiebilst, ka šobrīd visas koalīcijas partijas oficiāli apgalvo, ka nav nepieciešama arī nekāda ministru portfeļu pārdale – ZZS vienkārši deleģēšot jaunu aizsardzības ministru. Kandidātu plānots izvēlēties nākamnedēļ valdes sēdē, un, piemēram, Zaļā partija ir gatava par Vējoņa pēcteci virzīt kādu no trim kandidātiem. Tie ir deputāti Raimonds Bergmanis un Juris Vectirāns, kā arī bijušais ugunsdzēsēju priekšnieks un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume. Taču izskan arī viedoklis, ka pēc „zaļā” nonākšanas Rīgas pilī aizsardzības ministra amats pienāktos kādam Zemnieku savienības pārstāvim.
Jau ziņots, ka trešdien, 3.jūnijā, Valsts prezidenta amatā ievēlēts aizsardzības ministrs, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais Raimonds Vējonis. "Par" Vējoni kā prezidentu aizklātās vēlēšanās nobalsoja 55 Saeimas deputāti, "pret" - 42 .
Lai gan trešdien opozīcijas partijas noliedza, ka būtu atbalstījušas Vējoni, dienu vēlāk Brigmanis atzina - jaunievēlētais prezidents saņēmis opozīcijas balsis.
Paredzēts, ka Vējonis oficiāli amatā stāsies pēc svinīgā solījuma nodošanas 8.jūlijā.
