Ko nozīmē laba žurnālistika? Ar ko tā atšķiras no sliktas žurnālistikas?
- Kvalitatīva žurnālistika runā par tēmām, kas ir patiešām būtiskas plaša cilvēku loka ikdienas dzīvē. Piemēram, plastmasas atkritumi ir nozīmīga tēma, jo ietekmē dabu, kurā mēs visi dzīvojam. Savukārt Kimas Kardašjanas dibens… hmm, ne tik ļoti.
- Laba žurnālistika ir saprotama. Veiksmīgi izstāstīts stāsts ir tāds, ko saprot katrs tēmā ieinteresēts cilvēks. Tāpēc žurnālisti cenšas izvairīties no sarežģītu jēdzienu lietošanas un samezglotām teikumu konstrukcijām.
- Būt labam žurnālistam nozīmē turēties pie faktiem. Rakstu vai sižetu varoņi nereti mēdz apgalvot visai pretrunīgas lietas — labs žurnālists nekad neuzticas savu varoņu teiktajam par 100% un pārbauda faktus pirms publicēšanas.
- Īsta žurnālistika ir neatkarīga — tā strādā visas sabiedrības, nevis dažu politiķu, uzņēmēju vai kādu citu grupu interesēs. Ja pamani, ka kāda avīze par vietējo domi raksta tikai labu, aizdomājies, vai tiešām tā ir neatkarīga?
- Un visbeidzot — laba žurnālistika ir interesanta! Lielāko atzinību un popularitāti gūst tie žurnālisti, kas spēj aizraut un iedvesmot savus skatītājus un lasītājus.
Piemēri no jauniešu medijpratības konkursa "Pilna doma":
Tēmai nav obligāti jābūt svarīgai visas Latvijas mērogā. Pietiek ar to, ka tā ir nozīmīga tavas pilsētas iedzīvotājiem vai kādai iedzīvotāju daļai, piemēram, jauniešiem, kā tas ir Dricānu skrituļošanas rampas gadījumā.
Kuram gan gribas domāt par to, kur nonāk mūsu izmantotie iepirkumu maisiņi? Taču nevairīšanās no nepatīkamiem jautājumiem, ja tie ir patiešām svarīgi, ir viena no labas žurnālistikas pazīmēm. Kā nebūt garlaicīgam žurnālistikā?
