Viņš uzsvēra, ka drīzāk jālemj par ierobežojumu atvieglošanu cilvēkiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 ,to valdība plāno apspriest ceturtdien.
Marta beigās līdz ar lēmumu par veikalu atvēršanu, valdība pieņēma zināšanai dokumentu ar saslimstības rādītājiem, pie kuriem jāievieš krietni stingrāki ierobežojumi. Piemēram, ja saslimstība pieaugs līdz 600 gadījumiem divu nedēļu laikā uz 100 000 iedzīvotāju vai slimnīcu gultu noslodze pārsniegs 70%, tad varētu ieviest pārvietošanās ierobežojumus.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) stāstīja, ka šie rādītāji vēl nav sasniegti, tomēr situācija tik un tā ir satraucoša.
“Formāli raugoties šie kritēriji nav izpildīti, bet saslimstība aug un noslodze slimnīcās ir liela. [..] Mums nav jāsagaida pēdējais mirklis, kad ir palicis patiešām ļoti slikti, lai mēs būtu spējīgi pieņemt pareizos lēmumus,” pauda ministrs.
Pavļuts norādīja, ka valdībai jābūt gatavai ieviest stingro ierobežojumu scenāriju, par ko viņš aicināšot diskutēt tuvākajā sēdē.
Tomēr Kariņš pēc koalīcijas partiju sanāksmes teica, ka valdība ierobežojumus, visticamāk, nepastiprinās.
Viņa ieskatā saslimstības rādītāji to darīt neliek. Kariņš uzsvēra, ka galvenais ir paātrināt vakcināciju.
“Savā ziņā mēs skrienamies ar laiku, kas būs veiklāks – mēs ar vakcīnu vai vīruss ar inficēšanu. Visai sabiedrībai tiešām jākoncentrējas uz vakcināciju. Ja apstākļi krasi mainītos uz slikto pusi, mēs, protams, apspriestu, ko darīt,” sacīja Kariņš.
Premjers stāstīja, ka drīzāk jārunā par ierobežojumu atvieglošanu iedzīvotājiem, kas pret vīrusu ir vakcinēti.
Arī citu koalīcijas partiju pārstāvji par jauniem ierobežojumiem izteicās skeptiski.
“Problēma nav ierobežojumu trūkums uz papīra. Problēma ir lielas daļas sabiedrības neticības šiem ierobežojumiem. Pamatoti vai nepamatoti, tas ir cits stāsts, bet, tas, ka šie ierobežojumi bieži vien netiek ievēroti, ka attieksme pret viņiem ir noraidoša,” norādīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Bet “KPV LV” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo piebilda, ka “cilvēki ir noguruši no bezgalīgās šausmu filmas un biedinājumiem par to, ka, ja nebūsiet paklausīgi, jums būs slikti”.
Ar Covid-19 saistītos jautājumus, tajā skaitā iespējamas priekšrocības vakcinētajiem, valdība apspriedīs ceturtdien.
Epidemioloģiskā situācija pasliktinās, pēdējās nedēļās ir vērojams saslimstības pieaugums visā valsts teritorijā, un par to satraucas ne vien epidemiologi, bet arī mediķi.
14 dienu kumulatīvā saslimstība 7. aprīlī bija noslīdējusi līdz 330 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet kopš tā laika skaits pieaug, un 10. maijā divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ir atkal sasniegusi skaitli 459 uz 100 000 iedzīvotāju. Šāda saslimstība iepriekš bija marta sākumā.
Viens no iemesliem epidemioloģiskās situācijas pasliktinājumam ir arī lipīgākā Lielbritānijas vīrusa varianta izplatība. Tas ir gandrīz pilnībā pārņēmis Latviju. Lielbritānijas varianta izplatība šobrīd pārsniedz 90% no analizētajiem paraugiem.
Savukārt uz Eiropas valstu fona Latvija saslimstības ziņā atkal virzās augšup, pretēji kopējai Eiropas valstu tendencei mazināties saslimšanas gadījumu skaitam. Viens no iemesliem, kāpēc mums neveicas tik labi, ir ar citām valstīm salīdzinoši zemais vakcinēto skaits.
Vairāku valstu pieredze ar pilnīgāku vakcinācijas aptveri pret Covid-19 ļauj ieraudzīt saslimstības mazināšanos.
“Vairākās valstīs ir vērojams slieksnis, ka, aptuveni 40% iedzīvotāju saņemot pilnu vakcinācijas kursu, Covid-19 izplatība tiek ierobežota. Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, Latvijā tas varētu notikt jūnija otrajā pusē vai beigās. Mēs dzirdam mūsu speciālistu teikto, ka diemžēl slimnīcās ar Covid-19 nonāk arī tie cilvēki, kuru vakcinācijas prioritārās grupas jau vairākus mēnešus ir atvērtas. Es varu tikai vēlreiz mudināt cilvēkus pieteikties uz vakcīnu, jo tas var pasargāt jūsu dzīvību!” aicināja premjers.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
