Dombrovska vadītajai valdībai tik ilgi ir izdevies noturēties, jo tā izvairās no liekām problēmām, kas to var nopietni satricināt un izraisīt demisiju, intervijā aģentūrai LETA pauda Kalvītis. „Dombrovska valdība peld, tā izvairās no krācēm, apejot kādas smagākas problēmas un laižoties pašplūsmā," viņš dalījās savos novērojumos. Vienlaikus Kalvītis salīdzināja arī ar sevi, sakot, ka ir cita tipa cilvēks un laikā, kad vadīja valdību, pieņēmis daudz asākus lēmumus.
Tomēr valdības izvairīšanās no smagākām problēmām ir tikai viens no aspektiem, kāpēc Dombrovskis patlaban ir ilglaicīgākais premjers Latvijas vēsturē. Iemesls tam ir arī alternatīvu trūkums, uzskata ekspolitiķis. „Agrāk bija premjera amata kandidātu plejāde, katrai partijai pa vienam, bet patlaban bez Dombrovska nevienu citu nevaram nosaukt. Ja Dombrovska valdība krīt, vai mēs varam nosaukt kādu personību, kas izskatās pēc premjera, kuram būtu politiskā vilkme?" spriež Kalvītis. Protams, varot jau kādu ielikt premjera amatā un tad vērot - noturēsies šis cilvēks šajā amatā vai nē. Tāpēc viņš ir secinājis, ka arī nākamā valdība, visticamāk, tiks uzticēta Dombrovskim.
Tāpat Kalvītis ir novērojis, ka Latvijas politikā nav pēctecības, jo spēcīgi cilvēki kādu nezināmu iemeslu dēļ nevēlas tajā iesaistīties un veidot spēcīgu Latvijas politikas eliti. Kā viens no iemesliem gan varētu būt nepateicīgais darbs, kāds politiķim ir, cits iemesls varētu būt, ka cilvēki, kas sevi ir finansiāli nodrošinājuši, nevēlas iesaistīties politikā, lai nesarežģītu savu dzīvi un nesabojātu publisko tēlu. „Viennozīmīgi varu apgalvot, ka Latvijas politikā, īpaši šim parlamenta sasaukumam, katastrofāli pietrūkst intelektuālā potenciāla, kas spētu radīt politiskās idejas, iespējams, jaunu ideoloģiju," pauda bijušais premjers.
Latvijas politikā patlaban arī trūkstot ar lielo burtu rakstāmu politiķu, kādi bijuši 1990.gados, līdz ar to politiskā vide patlaban ir intelektuāli vājāka, nekā tā bija agrāk. Ja Kalvītim būtu jānosauc kāds redzams politiķis bez ministriem, viņš no Saeimā ievēlētajiem nevienu nevarētu nosaukt. Vēl 1990.gados bija daudz tādu, kas bija autoritātes ne tikai politiķu, bet arī sabiedrības vidū.
