Sadaļas Sadaļas

Kādus scenārijus Covid-19 ierobežojumiem izskata valdība

Operatīvās vadības grupa valdībai otrdien piedāvā divus scenārijus turpmākajai rīcībai saistībā ar Covid-19. Tie saistīti ar attālinātā darba ieviešanu, klātienē atļaujot strādāt tikai būtiskiem ražošanas uzņēmumiem. Stingrākajā no variantiem paredzēti tādi pulcēšanās ierobežojumi, kas atļauj iziet no mājas tikai neatliekamos gadījumos, piemēram, lai dotos uz slimnīcu, veikalu, pastaigā ar suni vai fizisku aktivitāšu nolūkā. 

ĪSUMĀ:

  • Kopumā izstrādāti četri scenāriji, tomēr valdībai tiek piedāvāti divi – "A" un "D".
  • "A" variants ir mērenāks, bet "D" scenārijā paredzēta maksimāla piesardzība.
  • Variants "B" neparedz izmaiņas, bet "C" versijā notiktu ierobežojumu mīkstināšana. 
  • Ministri sliecas atbalstīt mērenu ierobežojumu pieaugumu.
  • Ekonomikas ministrs gribētu, lai ierobežojumi tiek mazināti.
  • Savu variantu piedāvājuši arī valdības partneri - piedāvā pārveidotu "A".

Ministri sliecas atbalstīt mērenu ierobežojumu pieaugumu

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") komentēja, ka "A" redz kā vislabāko scenāriju, bet ministrijai ir idejas, kā to uzlabot. Tās ministrs plāno sagatavot uz ceturtdienu.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) norādīja, ka jau iepriekš domājis – jābūt stingrākiem ierobežojumiem uz brīdi, lai situācija ar Covid-19 normalizētos. Tādēļ vajadzētu apsvērt variantu "D", jo "A" tikai turpina nelielos ierobežojumus, kas nav palīdzējuši. Pēc visu ministriju izteikšanās un diskusijas viņš tomēr piekrita "A" scenārijam, jo atbalsta jebkuru soli pareizajā virzienā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV” frakcija) aicināja apsvērt variantu "C", kurā tiktu mīkstināti ierobežojumi. Pēc viņa teiktā, vajadzētu turpināt to ceļu, kas tika sākts, atļaujot strādāt frizieriem. Uzņēmējiem ir vajadzīgs cerību stariņš, lai viņi varētu turpināt darbību.

Ja tiek pieņemts "A" variants, tad skaidri jāpasaka – ražojošo un eksportējošo uzņēmu darbs netiek ietekmēts, kā arī ir jārunā ar nozarēm, kā pēc trīs nedēļām atsākt darbu.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV" frakcija) norādīja, ka piekrīt ekonomikas ministram. Viņa gan piebilda, ka nebūs iespējams kontrolēt attālināto darbu. "A" variantu viņa atbalsta tikai, ja pēc trim nedēļām tas beidzas.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka gribētu variantu "C". Viņa arī aicināja apsvērt ideju skolēnu apmācību noturēt ārā, nevis telpās. Ja ierobežojumu atvieglošana nav iespējama, tad arī Šuplinska atbalsta "A" scenāriju. Ministre bija neapmierināta, ka Operatīvās vadības grupā nav skatīti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumi. 

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka tāpat kā decembrī netiek domāts par bērniem. Viņš skolu aizvēršanu aicināja salīdzināt ar rūpnīcu aizvēršanu. Darboties vajadzētu vismaz reģionālajam principam. Vienlaikus arī Bordāns atbalsta scenāriju "A".

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) par labāko variantu atzina "A", uzsverot, ka jānodrošina kontrole pār ieviešanu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") sacīja, ka, lai atgrieztos ātrāk pie normālas dzīves, būtu vajadzīgs "D" variants, jo jebkurš cits scenārijs to atliek. Vienlaikus politiķis saprot, ka arī sabiedrības uzticība nav pietiekama, lai veiktu tik radikālu soli. Tāpēc vajadzētu pieņemt "A" scenāriju, rēķinoties, ka, ja situācija ar Covid-19 tomēr paliek sliktāka, jāiedarbina "D" variants.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV" frakcija) norādīja, ka atbalsta mainītu "A" scenāriju. Viņš uzsvēra, ka ir par drošu, pieejamu un kontrolējamu vidi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs ("Attīstībai/Par!") arī atbalsta "A" scenāriju. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nepieciešams darbs ar sabiedrību, lai tā uzticētos valdībai un ierobežojumus ievērotu.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") arī atbalsta "A" variantu. Viņš gan aicināja nemēģināt pārāk šo scenāriju modificēt, citādi Operatīvās vadības grupa "uzkārsies". Iekļaujami obligāti ir IZM priekšlikumi.

Politiķis arī aicināja atgriezties pie sarunas ar sabiedrību, nevis to nepārtraukti audzināt.

Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) aicināja neveikt "A" variantā pārāk daudz izmaiņu, lai tas netuvotos "C" versijai.

Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") arī norādīja, ka atbalsta "A" variantu. Viņš gan uzsvēra, ka 60 eiro mēnesī pabalsts tiem, kuri strādā no mājām, nav vajadzīgs. Likumā jau tagad noteikts, ka ir 30 eiro mēnesī atbalsts.

Mērens ierobežojumu pieauguma scenārijs

"A" scenārijā vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Klātienē strādātu tikai ražojošo nozaru uzņēmumi, kam vienlaikus būtu arī stingri noteikumi. Darbs klātienē citur varētu notikt tikai ar uzņēmuma vai iestādes vadītāja atļauju, un klātienes pakalpojumi būtu tikai ar iepriekšēju pierakstu.

Attālinātajā darbā cilvēkiem piešķirtu 60 eiro, summu neapliekot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Scenārijs paredz mazināt maksimāli pieļaujamo pasažieru skaitu līdz 30% no transporta ietilpības. Varētu arī atteikties no pašvaldību stāvvietu maksas privātam transportam.

Tiek plānots pievērsties mērķtiecīgai Covid-19 perēkļu identificēšanai, veicot pūļa testēšanu un mērķtiecīgu skrīningu. 

Bērnudārzus paredzēts nodrošināt vecākiem, kuri nevar strādāt attālināti.

Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis valdības sēdē otrdien uzsvēra, ka

valdībai tiek piedāvāts izvēlēties "A" variantu, jo tad trīs nedēļu laikā krietni samazinātos Covid-19 saslimušo skaits. Tad arī varētu plānot, kā pamazām atvērt dažādās nozares.

Stingrāks ierobežojumu scenārijs

"D" scenārijā paredzēts ieviest striktākus Covid-19 ierobežošanas pasākumus. Tos piedāvā noteikt proaktīvi – pēc iespējas ātrāk, piemēram, no 15. marta, kas ir skolēnu brīvlaika sākums. Iespējams, tad var arī gaidīt saslimstības pasliktināšanos.

Šajā variantā klātienē varēs strādāt tikai ar darba devēja pamatotu rīkojumu. Un tas paredzēts tikai darbiem, kurus nevar veikt attālināti. Scenārijā atļauti tikai būtiski pakalpojumi, kā arī klātienē strādātu tikai būtiski ražošanas uzņēmumi.

"D" scenārijs paredz:

  • pienākumu uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros;
  • atstāt dzīvesvietu tikai neatliekamos gadījumos, piemēram, lai dotos uz slimnīcu, veikalu, pastaigā ar suni vai fizisku aktivitāšu nolūkā;
  • reliģiskās darbības veikšanas vietas klātienē darbotos tikai reliģisko svētku dienās;
  • pārtraukta muzeju darbība ārtelpās un dabas taku darbība.

Mācības paredzētas attālināti, izņemot bērnudārzu bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Sporta norises notiktu tikai individuāli ārtelpās, izņemot Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, kā arī komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu pilngadīgu profesionālu sportistu treniņi ārtelpās. Paredzēts, ka nenotiek nekādi sporta pasākumi.

Scenārijā paredzēts, ka veselības aprūpē tiktu nodrošināta:

  • neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība,
  • ģimenes ārsta sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi,
  • Valsts asinsdonoru centra sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi,
  • vakcinācijas pakalpojumi,
  • veselības aprūpes pakalpojumi mājās,
  • grūtnieču aprūpe,
  • laboratorijas pakalpojumi.

Kāda ir katra scenārija ietekme

Izvērtējot visus scenārijus, tika prognozēts iespējamais Covid-19 gadījumu skaits un ekonomiskais iespaids.

Scenārijā "A" prognozē: 

  • līdz 1. maijam Covid-19 slimnieku skaits – 27 389,
  • hospitalizēto skaits – 3835,
  • nāves gadījumu skaits  – līdz 548 gadījumiem,
  • kontaktpersonu skaits –  43 822.
  • ekonomiskie zaudējumi: vienā nedēļā 49,4 miljoni eiro, trīs nedēļās – 148,2 miljoni (0,51% no IKP).

"B" scenārijā, kur tiek saglabāti esošie pasākumi, prognozē:

  • Covid-19 slimnieku skaits – 34 891,
  • hospitalizēto skaits – 4885,
  • prognozētais nāves gadījumu skaits – 689,
  • kontaktpersonu skaits –  43 822,
  • ekonomiskie zaudējumi: vienā nedēļā 45,2 miljoni eiro, trīs nedēļās – 135,5 miljoni (0,46% no IKP).

"C" scenārijs, kurā Covid-19 ierobežojumus mazina, prognozē:

  • Covid-19 gadījumu skaits – 55 361, 
  • hospitalizēto skaits  – 7751,
  • prognozētais nāves gadījumu skaits –  1107,
  • kontaktpersonu skaits – 88 578,
  • ekonomiskie zaudējumi: vienā nedēļā 35,6 miljoni eiro, trīs nedēļās – 106,7 miljoni (0,36% no IKP).

Stingrajā "D" scenārijā prognozē:

  • Covid-19 gadījumu skaits – 11 765,
  • hospitalizēto skaits – 1647,
  • prognozētais nāves gadījumu skaits –  235,
  • kontaktpersonu skaits –  līdz 18 824,
  • ekonomiskie zaudējumi: vienā nedēļā 241,7 miljoni eiro, trīs nedēļās – 725 miljoni (2,5% no IKP).

Valdības partneru piedāvātie risinājumi 

Valdības stratēģiskie partneri – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Pašvaldību savienība, un Latvijas Darba devēju konfederācija – savos priekšlikumos piedāvā izolēt ar Covid-19 inficētos, nevis veselos cilvēkos.

Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš valdības sēdē uzsvēra, ka partneri atbalstītu "modificētu "A" variantu".

Tā vietā, lai veselos iedzīvotājus izolētu no inficētajiem, nepieciešams pilnvērtīgāk izolēt riska grupu (inficētos un viņu kontaktpersonas) no veselajiem. Lai to izdarītu, Covid-19 inficētajām personām, kurām nav nepieciešama hospitalizācija, pamatā jāatrodas “sertificētos karantīnas hoteļos”, kuros uzturēšanās izdevumus, ieskaitot ēdināšanu, sedz valsts. Cilvēki var atrasties arī citās pašizolācijas vietās, bet šajos gadījumos jāpastiprina kontrole un soda mēri, norādīja partneri. 

Valdības partneri arī uzsver, ka jāpastiprina kapacitāte kontaktpersonu apziņošanā. Tāpat būtu nepieciešams noskaidrot par situācijām, kad izolācijā esošajām cilvēku grupām nepieciešama palīdzība no malas, lai nodrošinātu dzīvei nepieciešamo – pārtiku, higiēnas un saimniecības lietas, zāles un tamlīdzīgi. Rosināts izveidot atbalsta struktūru un sistēmu.

Slimības lapas Covid-19 gadījumā jāapmaksā 100% apmērā, norādīja organizācijas. 

Organizācijas aicina mainīt pieeju no "katram gadījumam labāk ierobežot" uz "ko un kā varam droši vai drošāk".

Tas nozīmē, ka, izstrādājot katru ierobežojumu, būtu jāveic komplekss izvērtējums uz Covid-19 izplatību, ekonomiku, sabiedrības uzvedību un veselību, kā arī spēju ieviest un izkontrolēt. Savukārt ierobežojumu politiku valdības partneru ieskatā vienlaikus būtu nepieciešams mainīt nepilnā spektrā.

Vienlaikus ir jākāpina testēšanas apjoms un jātestē proaktīvi. Partneri uzskata, ka testēšanai būtu jānotiek 24 stundu režīmā, kopumā nodrošinot ne mazāk kā 25 000 testu veikšanu diennakts laikā. Tāpat būtu īpaši regulāri testējamas to iedzīvotāju grupas, kuriem raksturīga intensīva kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem. Plaši izmantojami ātrie testi, kā arī specializētie testi bērniem, darba kolektīvu testēšana. Organizācijas uzsver, ka pastāvīgi jāmonitorē Covid-19 Lielbritānijas paveida izplatība Latvijā.

Organizācijas norāda, ka jāmazina inficēšanās riski sabiedriskajā transportā, veicot papildu pasākumus, kā, piemēram, tiek rosināts iekšpilsētu pārvadājumos pārskatīt atlaižu politiku, vai nu uz laiku atceļot atlaides noteiktu kategoriju braucējiem vai tās atļaujot tikai laikos, kad ir mazāk blīvs pasažieru skaits. Savukārt iekšpilsētu pārvadājumos tiek prasīts nodrošināt lielāku reisu skaitu populārākajos maršrutos, kā arī samazināt atļauto piepildījumu līdz 25%, kā arī nepieciešams izstrādāt pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai sabiedriskajā transportā.

Organizācijas rosina pastiprināti kontrolēt gaisa kvalitāti telpās, bet uz valsts robežām pastiprināt robežu šķērsojošo personu kontroli, nepieļaujot iebraukšanu bez ne senākas kā pirms 72 stundām veiktu Covid-19 analīžu rezultātu uzrādīšanas. Latvijas valstspiederīgajiem, pēc valdības partneru paustā, būtu jāaizliedz nebūtiskā ceļošana ārpus valsts.

Tāpat jānosaka individuālās aizsardzības līdzekļu standarti noteiktajām vajadzībām, kā arī jānodrošina, ka tirgotājs apliecina to atbilstību noteiktajam izmantošanas veidam, savukārt, Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs izlases kārtībā kontrolē šo prasību izpildi.

Organizācijas akcentēja, ka jādara viss iespējamais, lai brīvprātīgā vakcinācija Latvijā notiktu maksimāli ātri un aptveroši, nodrošinot vakcīnu dažādību. Partneru ieskatā pietiekami augsta prioritāte vakcinācijai jāparedz arī tautsaimniecības interesēs.

Vienlaikus nepieciešams aktīvāk izskaidrot sabiedrībai noteiktās kārtības pamatojumu, notikumu attīstības scenārijus, individuālās aizsardzības līdzekļu praktisko lietošanu, veselības mācības pamatus cilvēku imūnsistēmas uzlabošanai, nepieciešamību lejuplādēt aplikāciju "Apturi Covid", skaidrot vakcinācijas un citus ar Covid-19 saistītos jautājumus.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas. Epidemiologi jau iepriekš brīdinājuši, ka iespējams straujš saslimstības pieaugums un īpaši lipīgā Lielbritānijas vīrusa paveida izplatīšanās.

Saskaņā ar iepriekš valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt