Sākotnēji bija cerēts, ka topošie grozījumi atkritumu apsaimniekošanas likumā palīdzēs risināt neskaidro situāciju Rīgā. Līdz ar Konkurences padomes lēmumu par pagaidu noregulējumu, neļaujot akciju sabiedrībai “Tīrīga” sākt darbu, galvaspilsētā izveidojās nepieciešamība izsludināt ārkārtas situāciju.
Valdības akceptētie likuma grozījumi paredz: ja pašvaldība pēc līguma termiņa beigām nav noslēgusi līgumu ar jaunu atkritumu apsaimniekotāju, tā ne ilgāk par sešiem mēnešiem var turpināt noslēgto līgumu ar līdzšinējo operatoru. Tad, ja atkritumu apsaimniekotājs nevēlas vai nevar nodrošināt noslēgtā līguma turpināšanu, pašvaldībai ir pienākums atrast pagaidu operatoru, līdz tiek atrasts jauns sadarbības partneris.
Tomēr dokumentu aprite un saskaņošana atbildīgajai ministrijai nav vedusies raiti.
Tāpēc nav ticams, ka Saeima izmaiņas likumā paspētu pieņemt līdz 11.decembrim – datumam, kad Rīgā beigsies izsludinātā ārkārtas situācija.
Valdība nu atbalstīja ministrijas izstrādātos grozījumus likumā, lai novērstu līdzīgas situācijas nākotnē. “Šie grozījumi ir sagatavoti ar nolūku, lai nākotnē tādu nebūtu, lai būtu skaidrs juridisks rāmis, kā arī būtu skaidri rīcības noteikumi pašvaldībām, sagatavojot un izsludinot konkursus par atkritumu apsaimniekošanas sistēmu,” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”).
“Mēs esam jebkurā gadījumā gatavi rīkoties tā, lai nodrošinātu stabilitāti un prognozējamību arī rīdziniekiem konkrēti jautājumā, kas saistās ar atkritumu apsaimniekošanu, lai tā turpinātos bez pārrāvuma un iedzīvotājiem bez satraukuma,” pauda premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Attiecībā uz situāciju galvaspilsētā, kuras risināšanā nozīmīga loma ir juristiem, līdz juridiski pareizam risinājumam nav tikuši ne nozares ministrijā, ne pašvaldībā.
“Informācija, ko mēs saņēmām no Rīgas pašvaldības, liecina, ka faktiski šāda plāna un rīcības nav, mēs gatavojam savu redzējumu, kuru sniegsim uz valdību, domājam, ka nākamnedēļ, lai nodrošinātu, ka Rīgas iedzīvotājiem tiek nodrošināta atkritumu apsaimniekošana arī pēc 2019. gada 12. decembra,” sacīja Pūce.
Rīgas domē šo ministra apgalvojumu nekomentēja.
Tomēr Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) ir neapmierināts, ka VARAM rīcība sarežģī pašvaldības darbu situācijas sakārtošanai: „Mums, no vienas puses, VARAM ministrija raksta, ka nav pieņemti saistošie noteikumi. No otras puses, pirms dažām nedēļām pieņēmām saistošos noteikumus, kurus mums atsūtīja atpakaļ ar 40 labojumiem, no kuriem lielākā daļa ir tehniska rakstura labojumi. Tā ir vārdu apmaiņa! Jau šodien plānojam pabeigt sarunu procedūru par atkritumiem. Visu laiku mums stāstīja, ka tas ir nelikumīgi, bet veicam sarunu procedūru, kas ir likumīga. Šobrīd sagatavots un tūlīt būs Ministru kabinetā projekts, ko var skatīt steidzamības kārtā, kur būs paredzēts, ka obligāti pēc 11.decembra visiem jābūt jauniem līgumiem. Esošajā situācija nevajadzētu pārslēgt jaunus līgumus! Bet nodarīt kaut kādas jaunas papildu problēmas Rīgas domei – var izdomāt tādu frāzi, okei!”
Pagājušajā nedēļā nozares ministrs informēja – gadījumā, ja Rīgas dome neradīs risinājumu līdz 11.decembrim, viņš rosinās domes atlaišanu.
Nozares ministrs nenoraidīja iespēju, ka Rīgā, iespējams, nāksies pagarināt atkritumu apsaimniekošanas ārkārtas situāciju.
„Mēs analizējam juridiskās iespējas. Es šobrīd nevaru izslēgt, ka mēs nevaram piedāvāt arī risinājumu, kas ietver ārkārtējās situācijas pagarināšanu,” teica Pūce.
Gala lēmumi par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā jāpieņem Saeimai.
KONTEKSTS:
Iepriekš rīdzinieku atkritumus apsaimniekoja četras dažādas kompānijas par dažādiem tarifiem. Taču Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Vienlaikus konkurences uzraugi lika pagaidām turpināt līgumu ar līdzšinējiem atkritumu izvedējiem.
Vēlāk - 30. oktobrī - Rīgas dome apstiprināja jaunus saistošos noteikumus, kas turpmāk regulēs atkritumu apsaimniekošanu pilsētā. Tāpat bija plānots izsludināt iepirkumu par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, pakalpojuma nodrošināšanu paredzot uz septiņiem gadiem. Pilsētu dalītu četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kā arī noteiktu, ka viens uzņēmums varēs pretendēt uz ne vairāk kā trīs zonu apsaimniekošanu.
VARAM neapstiprināja atkritumu apsaimniekošanas noteikumus Rīgā, liedzot arī izsludināt jauno iepirkumu. Vienlaikus, iepazīstoties arī Rīgas domes izstrādāto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma iepirkuma nolikumu, Konkurences padome pašvaldībai izteikusi virkni iebildumu.
