Igaunijas ārlietu ministre vizītē Rīgā pārrunā «Covid pass» ieceri ceļošanas burbuļa atjaunošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pirmajā vizītē Rīgā trešdien, 17.februarī, ieradusies Igaunijas jaunā ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa. Ar Latvijas amatpersonām pārrunāta pašreizējā Covid-19 situācija. Saistībā ar to Igaunija uzņēmusies iniciatīvu izveidot digitālu vakcinācijas pasi, palīdzot atjaunot pārrobežu ceļošanu.

Tāpat pārrunāti kopējie sadarbības projekti, kā arī Eiropas Savienības politika attiecībās ar kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju.

Eva - Marija Līmetsa Igaunijas ārlietu ministres amatā pavadījusi mazāk nekā mēnesi. Rīgā šī bija viņas pirmā, iepazīšanās vizīte, kurā viņa ieradās, lai izceltu kopējo projektu turpināšanas nozīmīgumu, kā arī pārrunātu Covid-19 problemātiku.

Saistībā ar šo jautājumu Igaunija jau nākusi klajā ar digitālu iniciatīvu - “Covid pass” izveidi, kas cita starpā potenciāli ļautu atjaunot Baltijas ceļošanas burbuli vakcinētajiem iedzīvotājiem.

Par termiņiem gan pašlaik runāt esot vēl pāragri.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”) slavēja valstu divpusējās attiecības, bet norādīja, ka esot vairākas idejas, kā šīs attiecības uzlabot un intensificēt. Viena no sadarbības iespējām esot Latvijai un Igaunijai kopā ar Pasaules Veselības organizāciju izstrādāt digitālu Covid-19 vakcinācijas pasi, ko esot ierosinājusi Igaunija.  

“Mums ir jāizmanto Latvijas un Igaunijas potenciāls digitālajā jomā. Mums ir jāizmanto tas, ka Covid-19 vēl kādu laiku būs te, un mums ar to būs jāsadzīvo. Tādēļ ir svarīgi, ka brīdī, kad veidojas arvien plašāks vakcinēto personu loks, būtu pieejama digitālā Covid-19 vakcinācijas pase, kas ļautu tuvākajā laikā savakcinētajiem cilvēkiem atvieglot kontaktēšanās un pārvietošanās ierobežojumus. Mēs šos jautājumus apspriedīsim ar Latvijas atbildīgajām struktūrām,” sacīja Rinkēvičs.

“Es esmu ļoti priecīga, ka jūs ieinteresēja mūsu pilotprojekts, kuru realizējam kopā ar Pasaules Veselības organizāciju par vakcinācijas pasēm, un ka jūs apspriedīsiet kā šajā jomā iespējams sadarboties. Es domāju, ka ļoti svarīgi ir arī turpināt visus mūsu divpusējos un reģionālos projektus. Mūsu jaunajai valdībai ir ļoti svarīgi, lai mēs ejam uz priekšu ar “RailBaltica” projektu un elektrības tīklu sinhronizāciju,”  pauda Igaunijas ārlietu ministre.  

Līmetsa arī atgādināja, ka 2010.gadā Igaunija un Latvija sagatavoja ziņojumu par nākotnes attiecībām, bet turpmāk šāds dokuments nav tapis. Igaunijas ārlietu ministres pauda cerību, ka drīzumā atkal varētu tapt šāds ziņojums.  

“Labs jautājums, kāpēc Igaunijai un Latvijai nav šāds ziņojums, ņemot vērā, ka mums ir daudz kopīgu ideju un projektu, un lieliska sadarbība tik daudzās jomās. Mēs šogad veidosim šādu ziņojumu ar Somiju un, iespējams, ar Zviedriju. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi dot vārdu cilvēkiem, kuri nestrādā valdībā, lai ļautu viņiem izteikt savas idejas par valstu divpusējo attiecību uzlabošanu. Tāpēc, manuprāt, šādam ziņojumam būtu pozitīva ietekme arī uz Igaunijas un Latvijas divpusējām attiecībām, kas jau tagad ir ļoti, ļoti labas,” sacīja Igaunijas ārlietu ministre Līmetsa.

Ārlietu ministri arī pārrunāja spriedzi attiecībās ar kaimiņvalstīm Baltkrieviju un Krieviju, saskaņojot pozīcijas pirms pirmdien gaidāmās sanāksmes Briselē, kur tiks spriests par iespējamām sankcijām pret Krieviju saistībā ar protestu apspiešanu un opozicionāra Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu.

Eva-Marija Līmetsa ārlietu ministres amatā stājās  kā neatkarīgā kandidāte, taču amatam viņu virzīja Igaunijas Centra partija. Tās līderim, bijušajam premjerministram Jiri Ratasam nācās atkāpties no amata saistībā ar savas partijas finansēšanas skandālu, kuru joprojām izmeklē Igaunijas tiesībsargājošās iestādes.  Stājoties ārlietu ministres amatā Kajas Kallasas vadītajā valdībā, Līmetsa norādīja, ka Igaunijas galvenā ārpolitikas prioritāte šogad ir drošība, ņemot vērā, ka drošības situācija pasaulē kļūst arvien saspringtāka.

Viņa arī izcēla, ka Igaunijas interesēs ir pēc iespējas vienotāka Eiropas Savienība, kura arvien ciešāk sadarbojas arī ar NATO dalībvalstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti