Latvijā ir apmēram 15 tūkstoši ģimeņu, kurās aug trīs un vairāk bērnu. Plānots, ka jaunās Goda kartes tās varēs saņemt no nākamā gada caur pašvaldībām, aizpildot anketu.
Karšu ieviešanu Sabiedrības integrācijas fonds Saeimas uzdevumā uzticējis privātai kompānijai. Konkursā uzvarēja „Hannu Pro", kam par to maksās 150 tūkstošus latu. Uzņēmuma pārstāve Mudīte Krūmiņa stāsta, ka sākotnēji apliecību gribēts integrēt jaunajās e-ID kartēs, taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atteikusi. Tāpēc daudzbērnu ģimeņu maciņos turpmāk būs par vienu plastikāta karti vairāk.
Kad konkrēti jaunās kartes varēs saņemt, Krūmiņa vēl pateikt nevar: „Tas ir atkarīgs no pašvaldību mobilitātes. Mēs ceram, ka tas varētu būt kāds februāris, marts."
Kartes saturs pagaidām tikai top. Mutiski atlaides daudzbērnu ģimenēm līdz šim apsolījuši apmēram 15 uzņēmumi, piemēram, „Latvijas Koncerti" solījuši pat 50% atlaidi biļetēm. Gatavību iesaistīties pauduši arī atsevišķi degvielas tirgotāji, aptiekas, grāmatnīcas, teātri. „Dažiem [uzņēmumiem] ir tāds kā uzstādījums, ka viņi vēlētos būt vienīgie [savā jomā, kas piešķir atlaidi daudzbērnu ģimenēm]. Bet tā kā šis tomēr ir sociāls projekts un valsts projekts, viņi nebūs nacionāla mēroga sponsori šajā ziņā. Tāpēc mēs visus aicinām uz kopēju sadarbību," skaidro Krūmiņa.
Lai gan atsaucība kopumā esot laba, piemēram, Leļļu teātris un Zoodārzs atsevišķas atlaides tieši daudzbērnu ģimenēm nav varējuši apsolīt. Kuru jomu uzņēmumus uzrunāt, noteikuši „Hannu Pro" apakšuzņēmuma „Māmiņu klubs" pētījumi par daudzbērnu ģimeņu vajadzībām Latvijā.
„Var redzēt, ka ģimenes visu atdod bērniem. Tās var nodrošināt formālo bezmaksas izglītību, bet neformālo, interešu izglītību diemžēl nodrošināt nevar. Tas atkal nostāda šos [daudzbērnu ģimeņu bērnus] nelabvēlīgākā situācijā. Ļoti lielas problēmas ir nodrošināt kopīgu izklaidi un atpūtu - mēs parēķinājām, ka daudzbērnu ģimenei no citas pilsētas atbraukt uz Leļļu teātri Rīgā var izmaksāt pat 100 latu," stāsta „Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka.
Daudzbērnu ģimeņu kartes izsniegs pašvaldībās, bet, vai tās kartē iekļaus savas atlaides, būs atkarīgs no katras pašas. Pašvaldību savienība Goda karšu projektam nupat devusi savu svētību, bet karšu ieviesējiem vēl priekšā sarunas ar individuālām pašvaldībām. Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas vadītājs Normunds Tropiņš atzīst - par karšu ieviešanu pagaidām vēl ir daudz jautājumu: „Grūti spriest par konkrētiem atbalsta soļiem, bet, ja šī iespēja tagad būs, noteikti par to lemsim un domāsim, kā atbalstīt. Konkrēti pašlaik nevaru pateikt, jo tas tomēr ir jālemj lēmējiem."
Līgums par Goda karšu ieviešanu ar „Hannu Pro" noslēgts līdz 2015.gadam, tāpēc nav skaidrs, kurš kartes apkalpos pēc tam. Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Aija Bauere saka - par to būs jālemj Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijai, kam ideja pieder. Iespējams, kartes varētu pārņemt pašvaldības vai nevalstiskais sektors.
