Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem vēl pirms divām nedēļām Iecavā bija reģistrēti tikai 48 saslimšanas gadījumi, bet 22.decembrī līdz pusdienas laikam – jau 160.
Visvairāk saslimušo atklāti valsts sociālās aprūpes centrā ''Zemgale'' Iecavas filiālē, kur Covid-19 reģistrēts 122 klientiem.
Tie ir 93% no kopējā filiāles klientu skaita. Vīruss atklāts arī 34 darbiniekiem.
“Darba apstākļi aprūpētājiem un ārstniecības personām ir ļoti sarežģīti. Darbinieku trūkums, protams, ir jūtams, bet palīdz mūsu pieredze, kas mums bija Jelgavā, kas ir pārnesta uz šejieni. Pašlaik veiksmīgi tiekam galā ar darbu,” sacīja aprūpes centrā direktors Kristaps Keišs.
Aprūpes centra filiāle izvietota divās ēkās, no kurām viena nav iežogota. Aprūpes centra direktors vairāk sliecas domāt, ka slimību uz pansionātu atnesuši darbinieki.
“Covid-19 izplatības un ierobežošanas pasākumu laikā, kas ir jau no marta, klienti ir bijuši ļoti atbildīgi un ievērojuši visus drošības pasākumus. Arī tad, kad bija āra pastaigas mazajās grupās, klienti negāja ārpus iestādes teritorijas un nekontaktējās ar cilvēkiem,” sacīja Keišs.
Saslimšana ar Covid-19 skārusi arī vienu no lielākajiem uzņēmumiem Iecavā – “Balticovo”. Bet vismaz pagaidām ražotnes darbam tas būtiski netraucējot.
“Mums ir šobrīd zināmi vien pieci saslimšanas gadījumi uzņēmumā. Pie 330 darbinieku skaita, manuprāt, mēs vēl ļoti rāmjos turamies, un arī darām visu iespējamo, lai šo situāciju kontrolētu,” sacīja AS “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps.
Atklāto Covid-19 saslimšanas gadījumu dēļ tiek slēgti arī bērnudārzi. Saslimušie šoreiz ir virtuves bloka darbinieki, tāpēc neesot iespējams nodrošināt bērniem ēdināšanu. Tāpat tikšot veikta arī visu telpu dezinfekcija.
Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (Nacionālā apvienība) ir neapmierināts, ka par uzliesmojumiem novadā uzzinājis tikai caur pazīšanos.
“Ja mēs kaut kur padzirdam, uzzinām, kurā kāpņu telpā, kurā mājā ir vairāki slimie, tad mēs veicam arī kāpņu telpas dezinfekciju. Bet būtu ļoti jauki, ja mums normāli būtu ziņas. Mums nevajag personas, mums vajag adreses, kur tas perēklis tieši veidojas. Plānošanas reģionā mēs lēmām un uzrakstījām vēstuli Labklājības ministrijai, bet mums atnāca atbilde, ka tādus datus nesniegs,” pastāstīja Mačeks.
Uzrunātos iedzīvotājus Covid-19 uzliesmojums īpaši nesatraucot, un viņi tāpat kā līdz šim cenšoties pasargāt sevi, ievērojot pastiprinātas higiēnas prasības un distancēšanos.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
17. decembrī valdība apstiprināja papildu ierobežojumus rīkojumā Covid-19 izplatības mazināšanai, aicinot cilvēkus svētkos ievērot klusuma periodu. Tostarp noteikti papildu ierobežojumi tirdzniecībai. Ierobežoti arī klātienes pakalpojumi, kā arī par vienu nedēļu pagarināts skolēnu Ziemassvētku brīvlaiks.
