Zolitūdes traģēdijas vietā esošās daudzstāvu ēkas stāvoklis ir neapmierinošs, taču apkārtējiem bīstama tā nav. Tā secināts SIA „Commodo” veiktajā ēkas tehniskajā atzinumā. Balstoties uz to, Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija ēku klasificēja kā A kategorijas graustu. Tas nozīmē, ka ēku ekspluatēt būtu ļoti sarežģīti un dārgi.
Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs neatklāj, vai statuss piešķirts, lai mudinātu ēkas īpašniekus SIA „Homburg Zolitūde” ēku nojaukt, tomēr viņš neslēpj, ka dome vēlas zemi iegūt savā īpašumā bez būvēm. „Mēs esam gatavi mainīt šo zemes gabalu. Mēs gribam to mainīt kā neapbūvētu, lai viņi šo māju nojauc. Un tad, protams, kad šis zemes gabals būs mūsu īpašumā, viennozīmīgi mēs tur izveidosim piemiņas vietu. Viennozīmīgi tur būs zaļā zona, un, kā mēs arī runājām vēl pagājušajā gadā, biznesam tā vieta nebūs paredzēta nekad,” saka Burovs.
„Homburg Zolitūde” pārstāvis advokāts Aivars Blūmiņš pēc sēdes pastāstīja, ka
mainīt Zolitūdes traģēdijas vietā esošo īpašumu esot piedāvājis Rīgas mērs Nils Ušakovs („Saskaņa”) 15.maijā, un toreiz par ēkas nojaukšanu nav runāts.
Tomēr konkrēts piedāvājums arī nav sekojis. „Mēra kungs izteica piedāvājumu par šo te īpašumu maiņu. Līdz šim mēs šādu piedāvājumu neesam saņēmuši pretēji tam, ka tikšanās laikā mēs vienojāmies, ka šāds piedāvājums varētu sekot dažas dienas pēc tikšanās. Pretēji šim piedāvājumam, mēs saņēmām uzaicinājumu uz šīs te komisijas sēdi,” stāsta Blūmiņš.
Blūmiņš atzīst, ka ēkas pasludināšana par graustu viņam ir pārsteigums. Viņš uzskata, ka tam neesot pamata. Tādēļ turpmākos „Homburg Zolitūde” plānus viņš neatklāj: „Par šo notikumu virzienu mēs esam zināmā neizpratnē un pārsteigti, līdz ar to mums droši vien vajadzētu zināmu laiku, lai iepazītos ar lēmuma saturu, ar lēmuma motivāciju un lemtu par turpmākajām darbībām.”
Zolitūdes cietušo biedrība „Zolitūde 21.11” uzstāj, ka ēka ir jānojauc. Aivars Blūmiņš tikmēr stāsta, ka tas neesot tik vienkārši, jo iesaistītas ir vairākas puses, piemēram, banka. Pirms gada sagruvušā veikala „Maxima” teritorijas īpašnieki solīja sev piederošo īpašuma daļu nodot Zolitūdes cietušo biedrībai, tomēr arī tas neesot noticis.
Kā pastāstīja „Maxima” pārstāvis Jānis Beseris, dāvinājumu būtu juridiski grūti izpildīt, jo Zolitūdes traģēdijas vietas teritorija ir divu uzņēmumu kopīpašums – SIA „Homburg Zolitūde” un ar Maximu saistīstā SIA Tineo. Tāpēc SIA Tineo nolēma nogaidīt, līdz būs skaidrība par „Homburg Zolitūde” īpašumā esošo ēku.
Notikumu gaitu komentē cietušo biedrības pārstāvis Imants Burvis, kurš traģēdijā zaudēja dēlu: „Es nāku no saimnieciskām aprindām, un mani nepārsteidz šobrīd visā, kas notiek neviena pozīcija, jo katrs cīnās par savām interesēm. Un tās sāpes. Kas bija notikuma brīdī, tās jau paliek tikai tiem, kas ir cietuši. Visiem pārējiem dzīve turpinās, bizness turpinās, un tāpēc ir jādomā, ko un kā sabīdīt.”
Lai gan traģēdijas vietā esošā ēka ir pasludināta par graustu, tai vēl netika paaugstināta nodokļu likme. Par šo jautājumu Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija sola lemt 1.augustā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pirms gada, 4.jūlijā, Vidi degradējošo būvju komisija pieņēma lēmumu, kurā uzdeva Zolitūdē sagruvušā veikala "Maxima" ēkas īpašniekiem veikt virszemes daļā esošo drupu un bīstamo konstrukciju demontāžu. Divu mēnešu laikā demontāžas darbi tika pabeigti.
Komisija arī nolēma, ka ēkas Priedaines ielā 20 īpašniekiem ir jāiesniedz dzīvojamās daudzstāvu ēkas tehniskais atzinums.
Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, sabrūkot lielveikalam "Maxima", zem kura jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Starp bojāgājušajiem bija arī trīs ugunsdzēsēji, kuri piedalījās glābšanas darbos. Vēl 12 ugunsdzēsēji tika ievainoti.
Par notikušo nekavējoties kriminālprocesu sāka Valsts policija, kura izmeklēšanu pabeidza gandrīz pēc pusotra gada un 2015.gada 7.aprīlī nodeva lietu prokuratūrā. Lietā apsūdzības celtas pret deviņiem cilvēkiem.
Paralēli krimināllietai tiesā pieteiktas arī civilprasības par morālā kaitējuma piedziņu.
