No būvfirmām, kas bija iesaistītas Zolitūdē sabrukušā "Maxima" veikala celtniecībā, daudzas tagad ir likvidētas vai izkritušas no aprites. Taču to nevar teikt par "RERE Grupa".
"RERE Grupa" tagad nevēlas lieku reizi cilāt daudzkārt iztirzāto
Kompānija turpina saņemt lielus valsts, pašvaldību un privātos pasūtījumus. "RERE" kopā ar beļģu un itāļu firmām pašlaik ceļ arī jaunā sliežu ceļa "Rail Baltica" centrālo staciju Rīgā. Un to, ka būvfirma aizvien ir starp ietekmīgākajām Latvijā, apliecina tās pieķeršana kartelī kopā ar citiem lielajiem nozares spēlētājiem 2019. gadā.
"RERE" bija sabrukušā "Maxima" veikala ģenerālbūvnieks. Taču uzņēmuma vadība un īpašnieki par notikušo jutās morāli, bet ne juridiski atbildīgi. Šo nostāju reiz tiesas pārtraukumā starp liecībām vaļsirdīgi pauda "RERE Grupas" līdzīpašnieks Didzis Putniņš.
Divas tiesu instances abus būvdarbu vadītājus no "RERE" attaisnoja, un uzņēmums uz aicinājumu sniegt interviju saistībā ar traģēdijas 10. gadadienu, rakstiski atbildēja, ka īpašnieki nevēlas lieku reizi cilāt daudzkārt iztirzāto.
"Gan uzņēmums, gan tā darbinieki ir attaisnoti, un tam ir pamatots iemesls – būvniecība tika veikta atbilstoši regulējumam un saskaņā ar tehnisko projektu. Tas, protams, nemaina un nekādi nemazina būvniecības sistēmas nepilnības, un nemazina traģēdijā skarto un viņu tuvinieku ciešanas," norādīja "RERE Grupa".
"RERE" apakšuzņēmēji, kas izgatavoja un montēja sabrukušā veikala jumta konstrukcijas, pašlaik ir likvidēti. Valsts policija gan vēl izmeklē kompānijas "Vikom Industry" lomu, un gala lēmums lietā par parakstu viltošanu nav pieņemts.
Būvniecības likums 10 gados grozīts vēl 20 reizes
Traģēdija Zolitūdē izgaismoja daudzas plaisas būvniecības jomā Latvijā. Lai tās novērstu, tika pieņemts pilnīgi jauns Būvniecības likums, kurš nepilnos desmit gados ir grozīts vēl 20 reizes.
Labākai celtniecības kontrolei nodibināja Būvniecības valsts kontroles biroju un ieviesa elektronisku reģistru.
"Šobrīd tā prakse būvlaukumā, vismaz tas, ko mēs redzam no būvniecības informācijas sistēmas, mums vairs neveidojas garas apakšuzņēmēju ķēdes," pastāstīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane.
"Garākie posmi ir trīs vai četri, kas ir pilnīgi dabiski un raksturīgi ne tikai Latvijā, bet vispār pasaulē. Tas ir viens. Otrs – stiprināta ģenerāluzņēmēja atbildība. Būvniecības likumā ir skaidri pateikts, ka atbildību par jebkādu apakšuzņēmēju veiktu darbu uzņemas ģenerāluzņēmējs," skaidroja Feldmane.
Ekonomikas ministrijas pārstāve uzskaitīja vēl vairākas lietas, kas ir labotas. Skaidrāk noteikta būvniecībā iesaistīto atbildība. Speciālistiem iespējams apturēt sertifikātus un pieprasīt atkārtotu eksāmenu.
Ieviests "četru acu" princips. Piemēram, tik pavirša būvkonstrukciju ekspertīze, kāda tika pieļauta sabrukušā veikala gadījumā, vairs nebūtu iespējama.
"Ekspertam ir jāpārliecinās, ka tie pieņēmumi ir pareizi izdarīti un ir kvalitatīvi izdarīti. Tas arī ir nostiprināts regulējumā. Un ekspertīzei obligāti tiek pievienoti arī visi aprēķini, lai var pārliecināties, ka eksperts to ir veicis," sacīja Feldmane.
Nule kā pētījumu par būvniecības procesa drošumu ir pabeigusi domnīca "Providus", un tās secinājumi ir visai kritiski. Pēc Zolitūdes traģēdijas administratīvās procedūras tika sarežģītas – iespējams, pat pārāk daudz, bet pēdējos gados groži atkal palaisti vaļīgāk.
"Viena no lietām, kas tā spilgti parāda, ka, iespējams, nav izvērtēti visi riski, ir tas, ko mums norādīja būvvaldes fokusa grupās, piemēram, ka šobrīd daudzdzīvokļu mājās var veikt būvdarbus, tajā skaitā nesošajās konstrukcijās, veidot ailes bez būvprojektiem, agrāk tas bija aizliegts," stāstīja "Providus" vadošā pētniece Agnese Frīdenberga.
Ļaujot vairāk būvniecības procesiem notikt bez būvprojekta, attiecīgi samazināts arī ekspertīžu skaits un apjoms, atzīmēja "Providus" pētniece.
Viņa arī pieminēja nepatīkamu statistiku par anulētajiem būvsertifikātiem.
"Mēs redzam, ka sertifikāti tiek atņemti par tiešām briesmīgiem pārkāpumiem.
Vēl joprojām būvspeciālisti pieļauj situāciju, ka viņi varētu tirgot savus parakstus. Un, ja mēs vienkārši samazinām valsts institūciju kontroli un visu atbildību uzliekam uz būvspeciālistiem, kuri joprojām iedomājas, ka var tirgot savus parakstus, tas ir tāds diezgan riskants gājiens," vērtēja Frīdenberga.
"Providus" juriste uzteica Ekonomikas ministrijas darbu būvniecības procesa dalībnieku atbildības sakārtošanā, lai gan uzskata, ka būvju pasūtītāju atbildība aizvien nav līdz galam atrisināta.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesniedza prokurori.
Arī otrajā instancē Rīgas apgabaltiesa par vainīgu atzina tikai būvinženieri Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu. Pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
