Ministre sacīja, ka situācija saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā labāka nekļūst, par ko citstarp liecina augošais stacionēto Covid-19 slimnieku skaits.
Valsts operatīvā medicīniskā komisija, visticamāk, atbalstīs ārkārtas situācijas izsludināšanu veselības aprūpē, teica ministre, norādot, ka lielajās slimnīcās ārkārtas situācija "de facto" jau ir.
Ārkārtas situācijas izsludināšana nozīmētu to, ka slimnīcu vadība varētu brīvāk pārorganizēt un pārkārtot slimnīcu darbu, tostarp medicīnas personāla darbu. Tāpat tas nozīmētu iespējamu plānveida un ambulatoro pakalpojumu ierobežošanu.
Veselības ministre sacīja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana nozarē būtu arī brīdinājums un atgādinājums cilvēkiem būt piesardzīgiem, tostarp plānojot svinības Ziemassvētkos – arī šo laiku labāk pavadīt mājās, atturoties no pulcēšanās.
Ministre skaidroja, ka Valsts operatīvo medicīnisko komisiju nevada un tajā nepiedalās politiķi – tās sastāvā ir nozares pārstāvji, slimnīcu vadītāji, praktiķi. Komisijai ir tiesības nepieciešamības gadījumā izsludināt ārkārtas situāciju medicīnas un veselības aprūpes jomā, un tam nav vajadzīgs valdības akcepts.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
Ņemot vērā Covid-19 pacientu gultu noslogojumu, kas turpina pieaugt, VM izskata iespēja Latvijas veselības aprūpē izsludināt ārkārtas situāciju.
