Panorāma

Izvēlies dziesmas Dziesmu svētku noslēguma koncertam

Panorāma

Uzsprāgušās mājas iemītnieki atgūst daļu iedzīves

Covid-19 mirušo īpatsvars reģionos būtiski atšķiras

Covid-19 mirušo īpatsvars reģionos būtiski atšķiras

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Aizvien augsts ir to pacientu skaits, kam Covid-19 slimības gaita ir smaga. Jau otro dienu pēc kārtas slimnīcās ārstējas 74 pacienti ar smagu slimības gaitu. Hospitalizēto Covid-19 pacientu ārstēšanā pašlaik iesaistītas daudzas slimnīcas, starp tām arī tādas, kurām šī ir pirmā lielā pieredze infekciju slimību ārstēšanā. Slimniekus ar vidēji smagu slimības gaitu ārstē ne vien reģionos, bet arī zemāka līmeņa slimnīcās. 

Sākotnēji visus Covid-19 pacientus ārstēja Rīgā. Bet, stacionēto pacientu skaitam augot ģeometriskā progresijā, iesaistījās arī vairākas reģionālās slimnīcas. Sākumā lielākās, vēlāk arī Jelgavas slimnīca, kur par Infekciju nodaļu pārtapa Bērnu nodaļa, un visbeidzot arī vairākas zemākā līmeņa slimnīcas. Rīgā universitāšu līmeņa slimnīcās ir vislielākais pacientu skaits, tostarp ar smagu slimības gaitu.

Austrumu slimnīcā ir vairāki desmiti smagā stāvoklī esošo pacientu, kas cīnās par savu dzīvību, bet reģionālajās slimnīcās šādu pacientu skaits nesasniedz pat desmit. No tā izriet, ka slimnīcās, kur ir vislielākais pacientu skaits, arī visvairāk mirušo pacientu, kuri bija saslimuši ar Covid-19. Tās ir slimnīcas Rīgā. Taču, raugoties uz mirušo skaitu pret visiem pacientiem, kam ārstēšanās beigusies – izrakstītiem vai ne – redzams, ka, piemēram, Stradiņa slimnīcā uz kopējā ārstēto pacientu skaita, katram septītajam Covid-19 pacientam uzturēšanās stacionārā beigusies ar nāvi, līdzīgas tendences arī lielajās reģionālajās slimnīcās Daugavpilī, Liepājā, Jēkabpilī un Rēzeknē, bet, piemēram, Ziemeļkurzemes vai Vidzemes slimnīcā – aptuveni katram trešajam izārstēties neizdevās. 

"Paskatoties, ka viņam ir četras un pat piecas hroniskas saslimšanas, tad tā atbilde ir saprotama. Lielākā aizgājušo Covid-19 inficēto pacientu grupa ir vecumā no 70 līdz 96 gadiem. 96 gadi bija vecākajam pacientam, kurš ir atvests jau ar Covid-19, ārstēts un aizgājis. Pārsvarā šie pacienti ir ar vairākām hroniskām saslimšanām. Un Covid-19 klātbūtne, protams, to viņa saslimšanu saasina līdz galējam līmenim. Ir daudzi pacienti ar cukura diabētu, ar lieko svaru, kas arī apgrūtina ārstēšanu," stāsta Vidzemes slimnīcas pārstāve Benita Brila. 

Vidzemes slimnīcā salīdzinoši augsto mirstības rādītāju skaidro ar pacientu vecumu un slimības vēsturi. To pašu saka Ziemeļkurzemes slimnīcā. "Mums vairāk nekā 80% mirušo ir tieši vecuma grupā virs 65 gadiem, un visiem šiem pacientiem ir bijušas būtiskas blakus saslimšanas," saka SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētājs Juris Lācis. 

Reģionālās slimnīcas ir saņēmušas Stradiņa slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadošo speciālistu izstrādātās rekomendācijas par pacientu ar Covid-19 ārstēšanu un taktiku. Tieši Rīgas Austrumu slimnīcā ārstējas vislielākais Covid-19 pacientu skaits, kas ir smagā stāvoklī, bet, piemēram, Stradiņa slimnīcā – tādi pacienti, kam ir vairākas nopietnas blakus saslimšanas.

Tiesa, līdz brīdim, kad saņēmām šīs vadlīnijas un slimnīcas apliecināja, ka tādas tām patiešām ir izsniegtas, pagāja vairākas dienas. Ieteikumus nepārtraukti papildinot un mainot līdz ar jaunākajiem atzinumiem Covid-19 pacientu infekcijas ārstēšanā. Jautājums, cik lielā mērā tās ievēro un vai kāds to uzrauga? Pašos hospitalizācijas straujā pieauguma pirmsākumos tobrīd vēl amatā esošā veselības ministre atzina, ka nevar to teikt ar pilnīgu pārliecību. "Cilvēciskais faktors, īpaši stresa apstākļos, mēdz spēlēt dažādas neprognozējamas situācijas, kur it kā ir algoritmi, ir vadlīnijas, un vienalga kaut kas noiet greizi," tā Viņķele.

"Manuprāt, būtu nepamatoti prasīt no kāda, ka viņš visu dara pēc precīzām vadlīnijām, jo tas nav iespējams. Mēs visi mācāmies, un šī infekcija ir jauna. Palīdzību mēs saņemam. Protams, vienmēr varētu gribēt, lai šī palīdzība ir lielāka un būtu vadlīnijas skaidras, bet ir jābūt reālistiem," saka Lācis.

Katram ārstam ir sava pieredze un katram arī atbildība sava pacienta priekšā, saka infektologs Māris Liepiņš no Rīgas. Viņš konsultē ārstus reģionos. "Tad, kad viss šis beigsies, tad būs arī laba analīze un tad varēs saprast, kas varbūt kaut kur citur ir ne tā darīts vai kā... Nu visādi faktori var spēlēt. Mums ir pietiekoši bijis laiks, lai visiem iemācītos to, jo no pavasara tikai viss ir gājis uz priekšu un zināšanas un pieredze ir uzkrāta," norāda Liepiņš. 

Veselības inspekcija līdz šim saņēmusi divas sūdzības par ārstēšanu stacionārā, abas bijušas pamatotas. Vēl divi iesniegumi saņemti no mirušu pacientu radiniekiem, bet tos vēl izskatot. Precīzāku informāciju inspekcija nesniedz, vien norāda, ka sūdzības saņemtas par Rīgas Austrumu slimnīcu, Jelgavas slimnīcu un Vidzemes slimnīcu Valmierā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti