Aina avārijas vietā izskatās baisa - kravas transportlīdzeklis uzgāzies virsū vieglajai automašīnai, no tās redzama vien aizmugurējā daļa. Sadursme notikusi ap septiņiem vakarā. Vieglajā automašīnā no studijām Jelgavā uz mājām brauca pieci jaunieši, viņiem pretī Rīgas virzienā kravas pārvadātājs. Par laimi negadījumam nav letālu seku. Četri no jauniešiem un kravas automašīnas šoferis tika nogādāti medicīnas iestādē, vienai jaunietei stāvoklis bija smags, nakti viņa pavadīja reanimācijā, taču šobrīd situācija ir stabilizējusies, arī pārējiem nav veselībai bīstamu traumu. Kravas automašīnas šoferis tai pašā naktī no slimnīcas atgriezās notikuma vietā. Viņš stāsta, ātrums nav bijis liels, taču kontrole uz ceļa tika pazaudēta vienā mirklī.
Apledojums no maģistrālajiem autoceļiem jānovērš četru stundu laikā. Slīdamību autoceļu uzturētāji konstatēja ap septiņiem, tehnika izbraukusi astoņos. Šis negadījums kārtējo reizi apliecina, gan to ka autovadītājiem uz ceļa jābūt īpaši piesardzīgiem, gan arī iezīmē nepilnības valsts struktūru izstrādātajos noteikumos. Izrādās, nepieciešamā evakuācijas tehnika jānodrošina pašiem negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļu īpašniekiem.
Taujāts, kam šajā gadījumā jāatbild par to krānu, VUGD Viļānu posteņa vada komandiera vietnieks Antons Laizāns norādīja, ka "to mēs nevaram pateikt, mēs par to neatbildam, mēs savu darbu izdarījām un viss".
Tā kā konkrētajā situācijā negadījumā tika iesaistīts kravas auto, bija nepieciešams ceļamkrāns, kas notikuma vietā ieradās pēc četrām ar pusi stundām.
Raugoties uz notiekošo, nācās secināt, ka tehnika nav pietiekoši jaudīga un ir novecojusi, tāpat arī tās vadītājam trūkst pieredzes konkrētajā situācijā. Pūliņi cieta neveiksmi.
Apkārtējie par notiekošo vien ironizēja.
Autoceļu uzturētāju pārstāvis Andris Kiščenko atzīst, ka ir jābūt konkrētam dienestam, kurš atbild par transportlīdzekļa evakuāciju. Ja īpašnieks būtu cietis vai gājis bojā, atbildība tiktu mētāta no viena dienesta uz otru.
"Tas ir jārisina. Par to ir jāpieņem noteikumi, jo šobrīd tā ir problēma," saka Kiščenko. Taujāts, kura institūcija varētu būt atbildīga, viņš norāda, ka glābšanas dienests.
"Varbūt, tā kā tehnika ir dārga, šo tehniku varētu kūrēt Nacionālie bruņoie spēki. Tā ir ideja. Tikai," viņš teica.
Šajā gadījumā bija nepieciešamas astoņas stundas, lai atjaunotu satiksmes kustību uz automaģistrāles Maskava-Rīga. Par laimi, vieglajā automašīnā nebija iespiesti pasažieri, jo no šī ceļamkrāna būtu atkarīga viņu dzīvība.
