Izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās dēļ noteikto ārkārtējo situāciju. Līdz šī gada beigām iepriekš noteiktos atbalsta pasākumus koronavīrusa izraisītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai plānots īstenot, kamēr vien tie būs nepieciešami.
Paredzēts līdz nākamā gada 30. jūnijam pagarināt termiņu, kādā ikviens nodokļu maksātājs varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt pagarināt termiņu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai. Plānots, ka saimnieciskā darba veicēji varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus arī par 2021. taksācijas gadu. To varēs darīt brīvprātīgi.
Tāpat paredzēts, ka arī nākamgad pašvaldības varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, par to neaprēķinot nokavējuma naudu.
Arī nākamgad ar uzņēmumu ienākuma nodokli paredzēts neaplikt izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, turpinot sniegt sociālo atbalstu Covid-19 izraisīto grūtību pārvarēšanai.
Līdz nākamā gada 30. jūnijam plānots saglabāt dīkstāves pabalstus, varēs turpināt darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tāpat līdz nākamā gada 30. jūnijam paredzēts pagarināt termiņu, kādā uz pabalstu var pretendēt jaunie speciālisti, kuri nesen absolvējuši augstskolu vai koledžu un ārkārtējās situācijas laikā ir kļuvuši par bezdarbniekiem.
Ar grozījumiem paredzēs iespēju politiskās partijas dibināšanas sapulci rīkot attālināti, ja pulcēšanās ierobežojumu dēļ to nav iespējams sarīkot klātienē.
Līdz nākamā gada vidum plānots turpināt arī citus līdzšinējos atbalsta pasākumus.
Savukārt grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredzēts noteikt, ka likuma regulējums ārkārtējās situācijas laikā piemērojams tiktāl, ciktāl to neierobežo Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Tāpat iecerēts noteikt, ka publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamības ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.
Iecerētās izmaiņas Ministru kabinetam paredz pilnvarojumu noteikt publisko personu un privātpersonu sniegto pakalpojumu ierobežojumus vai aizliegumu. Tomēr iecerēts, ka, lemjot par attiecīgajiem ierobežojumiem, valdībai būs īpaši jāizvērtē to samērīgums un nepieciešamība, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju konkrētajā teritorijā vai nozarē, kā arī to ietekmi uz tiesiskās vienlīdzības principa ievērošanu. Tāpat jāizvērtē nepieciešamība paredzēt atbalsta pasākumus tām personu grupām, kuru tiesības un likumiskās intereses tiks ierobežotas, noteic plānotie grozījumi.
Ministru kabinetam būs jāinformē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija par tādu paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kas skar būtiskas personu tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku. Savukārt komisija varēs ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus, ja tās ieskatā sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību būtu iespējams efektīvi novērst ar personu tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem, kā arī ekonomiku mazāk ietekmējošiem pasākumiem, noteic likumprojekts.
Grozījumi paredz, ka pasākuma organizatoram vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējam būs aizliegts sniegt pakalpojumu personai, kura neievēro epidemioloģiskās drošības prasības. Tāpat pasākuma organizatoram vai saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un ēku īpašniekiem būs jānodrošina, ka iekštelpās netiek ielaistas personas, kuras nelieto mutes un deguna aizsegus vai lieto tos neatbilstošā veidā, un šādām personām arī aizliegts sniegt attiecīgos pakalpojumus.
Par attiecīgajiem pārkāpumiem plānots fiziskai personai un juridiskai personai piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 eiro.
Ar likuma grozījumiem paredzēti vairāki precizējumi arī nosacījumos tiesu sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai.
Latvijas Darba devēju konfederācija jau grozījumus nodēvējusi par strīdīgiem, jo Covid-19 krīzē liels slogs ir darba devējiem un uzņēmumu personāls nav gatavs konfliktu risināšanām, jo tam ir paredzēta policija. Arī Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija norādījusi, ka degvielas uzpildes stacijās nav iespējas nodrošināt darbiniekus, kuru pienākumos ietilptu kontrolēt, vai apmeklētāji lieto maskas. Rezultātā esot klienti, kas uz aizrādījumu lietot masku aizbrauc nenorēķinājušies, lai gan degviela automašīnā jau uzpildīta.
Grozījumi abos likumos vēl jāskata otrajā galīgajā lasījumā.
KONTEKSTS:
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Pieteikties ar Covid-19 saistītajiem pabalstiem var tikai elektroniski EDS. Par vienreizējiem grantiem uzņēmumam VID vēl veido sistēmu.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
