Arodbiedrība paziņojumā medijiem norādījusi, ka nozares finansējumu tiekot plānots samazināt gan absolūtos skaitļos, gan procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP).
„Ja nebūs algu, tad darbinieku trūkums nozarē būs tāds, ka ne tikai Rīgā un Daugavpilī, bet arī pārējās valsts pilsētās vispirms nāksies ierobežot plānveida un pēc tam diemžēl arī neatliekamo palīdzību. Arodbiedrība jau ilgāk nekā 10 gadus visdažādākajos veidos – gan ar publikāciju, gan protesta akciju palīdzību – ir informējusi sabiedrību un politiķus par situācijas nopietnību. Atbalstu arodbiedrības viedoklim pēdējos gados ir sniegusi gan Pasaules Banka, gan Eiropas Komisija, šogad arī Valsts kontrole attiecībā uz darbaroku trūkumu veselības nozarē.
Man ir grūti iedomāties, kādu vēl akciju vajadzētu veikt arodbiedrībai, lai politiķi beidzot tajā visā ieklausītos un atbildīgi rīkotos.
Bet mēs padomāsim visi kopā,” solīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Tikmēr Veselības ministrija grasās nākamā gada budžetā veselības aprūpē strādājošo atalgojuma palielināšanai prasīt piešķirt papildus nepilnus 120 miljonus eiro.
KONTEKSTS:
Valsts kontrole revīzijā par cilvēkresursu pieejamību veselības aprūpes nozarē secināja, ka noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā. Trūkst vismaz 3 500 māsu un ap 300 vecmāšu; tikai 65% speciālistu pēc diploma saņemšanas paliek Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% ārstniecības un atbalsta personu ir vecumā virs 50 gadiem.
Uz katastrofālo ārstniecības personāla trūkumu uzmanību šopavasar vērsa arī pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica”, analizējot ārstu un īpaši medicīnas māsu trūkumu Latvijā. Centrs atklāja, ka ārstniecības iestādes visā Latvijā izmisīgi meklē jaunos, arī gados jaunos kolēģus, taču veselības aprūpē viņi neienāk. Trūkst ārstu, bet vēl katastrofālāks ir medmāsu trūkums.
Ārstu trūkuma dēļ augusta sākumā Daugavpils reģionālajai slimnīcai nācās uz mēnesi pārtraukt plānveida operācijas. 
