Panorāma

Panorāma

Panorāma

Tautieši gatavojas «Brexit»

Kurš ārstēs? Katastrofāli trūkt medmāsu

Kurš mūs ārstēs? Jau tagad katastrofāli trūkst medmāsu

Vai nākotnē mums, nonākot pacienta lomā, kāds sniegs palīdzību, vai būs, kas mūs ārstē? Šis jautājums kļuvis aktuālāks nekā jelkad. Arvien biežāk no atbildīgajiem par veselības aprūpi izskan frāzes, ka rindas uz konsultācijām vai operācijām nemazinās, jo nav mediķu, nevis nav naudas. Trūkst ārstu, bet vēl katastrofālāks ir medmāsu trūkums.

ĪSUMĀ:

  • Par mediķu trūkumā nozarē ceļ trauksmi jau vismaz 10 gadus.
  • 2009. gadā solīto algu pieauguma līmeni nu sola sasniegt 2021. gadā.
  • 43,5% ārstu un 35% medmāsu ir vecāki par 56 gadiem.
  • VM lēš: pašlaik trūkst 1500 medmāsu, pēc 5 gadiem trūks jau vairāk nekā 3000.
  • Trešā daļa medmāsu strādā vairāk nekā vienā darba vietā.
  • Medmāsu dzīve: pārslodze, bezmiegs, nav privātās dzīves.

“Re:Baltica” pētījumā par darbaspēku medicīnā atklātā aina izrādījās dramatiskāka, nekā varēja domāt. Nav tā, ka par to nebūtu runāts un ik pa laikam celta trauksme - trūkst ārstu un medmāsu. Par to mediji vēstīja jau vairāk nekā pirms 10 gadiem.  

Runāts ir, bet darīts - ne tik daudz. Taču drīz jau būs daudz par vēlu. Algas jūtami celt sāk tikai tagad, un līmeni, kādu solīja nodrošināt 2009. gadā, nu sola sasniegt 2021. gadā. Tātad solījumu izpilde aizkavējusies par 12 gadiem.

Problēmu risināšanas atlikšana noveda pie tā, ka jaunie medicīnā ienāca maz. 43,5% ārstu un 35% medmāsu ir vecāki par 56 gadiem.

Medmāsu turklāt akūti trūkst arī skaita ziņā. Veselības ministrija aktuālo deficītu lēš ap 1500, pēc pieciem gadiem - jau virs 3000, ja nekas nemainīsies.

Dati liecina, ka trešā daļa medmāsu strādā vairāk nekā vienā darba vietā.

Medmāsas raujas vairākos darbos ar milzu pārslodzi

Medicīnas māsa Dina Berķe šobrīd strādā tikai divos darbos. Pamatdarbs ir Stradiņos, plaušu slimību nodaļā, kur pašai ieelpot svaigu gaisu sanāk reti.

Agrāk bija tā, ka darbu darīja četras māsas, bet šobrīd “mēs to darām trijatā, un alga par to nav paaugstinājusies”, saka Berķe.

Dažreiz diennakts dežūrā kaut kad nakts vidū “aizveram acis, un tad ir izsaukums, un es atveru acis un skatos – kas tie ir par griestiem, kur es esmu?” stāsta Berķe. “Jo ir mājas, ir tie darbi. Tiešām? Kur es esmu?”

Otrs Dinas darbs ir Iecavā, paliatīvās aprūpes nodaļā. Agrāk māsas vairāk par slodzi varēja strādāt pamatdarbā un vairāk nopelnīt. Tagad slimnīcas ir striktas – nekādu virsstundu, kas būtu jāapmaksā dubultā.

Skrienot starp slimnīcām, māsas izdeg.

“Tevi tavi mājinieki grib redzēt smaidīgāku, bet tu esi miegains un iznīcis. Tu atnāc pēc viena darba, tu gribi pagulēt savu laiciņu, bet tu aizej paguli, un mājinieku redz gulošu. Esi fiksi piecēlies, te jums zupas katls, te tev naudiņa bērniem, un es atkal esmu prom. Aha, tagad nāks no skolas, jāpazvana…” stāsta Dina.

Viņa spriež, ka realitātē neviena medmāsa nestrādā mazāk. “Tu esi vienā slimnīcā vienu slodzi. Uz papīra. Tad meklē, kur piestrādāt. Šausmīgi trūkst māsu...” secina Dina.

Medicīnas māsas Kristīnas Ļitvjakovas seja ir pirmā, ko pacients ierauga pēc operācijas. Viņa strādā reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļā.

“Pēcoperācijas slimnieki, pacienti, novērošana pēc lielām operācijām, jāseko vitāliem rādītājiem, jābūt komandai. Ir smagas operācijas,” stāsta Kristīna.

Taču pēdējā laikā Kristīna sākusi mosties arī tajās naktīs, kad dežūras nav.

“Nu jau ir sākušies miega traucējumi. Kas noteikti bija un būs aizvien trakāki. Ceļos naktī divas un trīs reizes. Domāju, ka esmu darbā... bet es esmu mājās!” stāsta Kristīne.  

Viņa nešaubās – tās ir izdegšanas sekas. Jo arī viņai ir divi darbi. Bet bija trīs.

“Es atradu iespēju apvienot trīs darbus, un tagad divi pastāvīgi. Tur un tur ir pa slodzei. Man nav privātās dzīves. Es tikai pārgulēt eju mājās. Principā es varētu dzīvot arī slimnīcā….” nosaka Kristīna.

Tomēr šovasar viņa grib savu dzīvi mainīt. Viņa cer uz trīs intensīvām un apmaksātām darba dienām šovasar, kad ieplānotas kāzas ar mīļoto cilvēku.

“Nav laika pat piedzemdēt bērnu, jo visu laiku darbos es esmu. Tagad beidzot apprecēšos... varbūt... sākšu domāt un mazāk strādāt,” saka Kristīna.

“Gribas ceļot, visu kaut ko. Neskaitīt katru centu... Kā normālam cilvēkam - nevis izdzīvot, bet dzīvot,” atzīst Kristīna.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti