Ārstu atvaļinājumi vasarā ietekmē slimnīcu darba plānošanu

Sekot Daugavpils slimnīcai un daļēji pārtraukt plānveida operācijas citas slimnīcas neplāno, tomēr tāpat norāda uz darbinieku trūkumu – īpaši atvaļinājumu laikā.

No 5. augusta līdz 1. septembrim Daugavpils reģionālajā slimnīcā apturēta to plānveida operāciju veikšana, kuras ir iespējams atlikt. Tas darīts, jo slimnīcā izveidojusies kritiska situācija ar anasteziologu un reanimatologu noslodzi. Tas esot saistīts ar atvaļinājumu laiku, kā arī to, ka veselības stāvokļa dēļ neplānoti no darba grafika “izkrituši” divi speciālisti. Tā sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs. Latvijas Radio sazinājās ar vairākām citām ārstniecības iestādēm Latvijas reģionos un arī galvaspilsētā, lai skaidrotu, vai arī šajās iestādēs nav gaidāms līdzīgs scenārijs kā Daugavpils slimnīcā.

Kāda situācija citās slimnīcās?

Ārstu atvaļinājumi vasarā ietekmē slimnīcu darba planošanuKristaps Feldmanis
    Krāslavas slimnīcas valdes loceklis Aleksandrs Jevtušoks skaidro, ka šī brīža ārstu skaits slimnīcā atļauj nodrošināt plānveida operācijas, tomēr kopumā pilnvērtīgam slimnīcas darbam trūkstot virkne speciālistu.

    ''Ja runājam par plānveida operācijām, mēs varam tās veikt saskaņā ar valsts pasūtījumu, bet, ja kopumā, tad praktiski, tāpat kā citur mūsu attālumā un reģionos, laukos, mums darbinieku – ārstu, medmāsu ir par maz. Varu pateikt, ka pēdējais ārsts pie mums atnāca pēc medicīnas institūta 1994. gadā. Kopš tiem laikiem strādāt neviens nav atnācis,'' saka Jevtušoks.

    Kuldīgas slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons Latvijas Radio atzina, ka ik vasaru slimnīcām ir jārēķinās ar to, ka jau tā mazajam speciālistu skaitam ir jāpiešķir atrvaļinājumi. Tas ietekmējot darba ikdienu, tomēr par plānveida operāciju atcelšanu netiekot domāts:

    ''Mums šovasar ir tas pats, kas vienmēr – atvaļinājumu laiks, un mums no katras nodaļas diviem bāzes speciālistiem strādā viens. Pārējie ir rezidenti, piebraucēji, un tādā veidā mēs tiekam galā – viens otram ejam palīgā. Bet operāciju skaits būtiski nemazinās – to mēs plānojam, kad saliekam kvotu izpildi, un es nevarētu teikt, ka mums būtu tā, ka mēs atsakām operācijas. Mums pat rindas īpaši nepalielinās šobrīd.''

    Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa stāsta, ka plānveida operācijas atlikt nav plānots arī šajā slimnīcā. Vasarā ir periodi, kad plānveida operācijas nesniedz, bet tas esot laicīgi ieplānots un ar atvaļinājumu grafikiem saskaņots lēmums, kas netraucē nodrošināt plānveida veselības aprūpi Alūksnes apkārtnes iedzīvotājiem. Tomēr arī šeit atvaļinājuma laiks ievieš korekcijas.

    ''Atvaļinājuma laikā, piemēram, ja ir traumatologs atvaļinājumā, tad tikai neatliekamās [operācijas] ir. Plānveida [operācijas] nenotiek. Ķirurgi ir vairāki, kas opere, un tad saplāno, bet plānveida operācijas ir – mazāk, bet ir. Galvenais jau ir medmāsu trūkums – piemēram, pašlaik dienas stacionārs nedarbojas hronisko sāpju programmā un arī mazāk nāk uz rehabilitācijas dienas stacionāru. Tas arī ir saistīts ar to, ka darbinieki ir atvaļinājumā, dekrēta atvaļinājumā arī aiziet – ar to arī ir jārēķinās. Un arī pacienti vasarā negrib nākt,'' stāsta Kauliņa.

    Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Artis Stuburs Latvijas Radio skaidro, ka šobrīd slimnīca ar plānveida operācijām tiekot galā, tomēr viņš nevarot atbildēt, kā būs nākotnē. Madonas slimnīcā liela problēma esot ārstu slimošana. Stuburs uzskata, ka ārstiem novērojama izdegšana.

    ''Pagaidām mēs veicam visu, kas mums līgumos ir noteikts par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Mēs visu visās pozīcijās pildām. Mūsu gadījumā ir ilgstošas saslimšanas lielākā problēma. Ka prombūtnes laikā nevar no malas piesaistīt speciālistus, bet tas pagaidām netraucē. Pamatā mēs visu veicam, bet šobrīd! Es nevaru teikt, ka tā būs rīt, jo situācija ir neprognozējama. Darbiniekiem, cik var saprast – ir jau dzirdēts – izdegšanas sindroms. Citādi es to nevaru izskaidrot. Slimošana ir diezgan nopietna, kas mums var traucēt,'' secina Stuburs.

    Arī Dobeles un apkārtnes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Bogužs Latvijas Radio atbild, ka šobrīd situācija slimnīcā tiekot kontrolēta un draudu, ka plānveida operācijas vai citi veselības aprūpes pakalpojumi būtu jāpārtrauc, nav.

    Tikmēr Latvijas lielākajā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) plānveida operācijām ir gatavi.

    ''RAKUS situācija ķirurģijas jomā nav tik kritiska. Mūsu kapacitāte ir pietiekama, lai veiktu to apjomu, kas mums šobrīd ir un pat vēl palielinātu apjomu tik daudz, cik varētu parādīties pacienti no Daugavpils. Protams, ir jomas, kurās arī mums ir situācija kritiska un varētu būt labāka, bet noteikti tā nav ķirurģija,'' stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

    Darbinieku trūkums atvaļinājumu laikā Austrumu slimnīcā var ietekmēt tās jomas, kurās ir mazs speciālistu skaits valstī kopumā. Paeglītis min hematoloģiju, ķīmijterapiju. Viņš norāda, ka šīs ir jomas, kurās uz atvaļinājumu laiku nākas nedaudz samazināt pacientu plūsmu, tomēr kapacitāte veikt plānveida operācijas esot absolūti pietiekama.

    Kā risināt kadru trūkumu?

    Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs intervijā Latvijas Radio atzina, ka Daugavpils slimnīcas gadījums nav unikāls. Pēdējo desmit gadu laikā slimnīcas Latvijā ik pa laikam bijušas spiestas apturēt plānveida operācijas, arī saistībā ar to, ka beidzas kvotas. 

    Telefonsaruna ar Jevgēniju Kalēju un Ilmāru DūrītiLauris Zvejnieks
      Kalējs atzina, ka risinājumi ir jāmeklē un tas arī tiek darīts, tiekoties ar atbildīgās Veselības ministrijas ierēdņiem. Viens no risinājumiem ir paaugstināt atalgojumu medicīnā strādājošajiem, lai viņi nebrauktu strādāt uz citām valstīm. "Ārstu migrācija ir izteikta, to mēs jau zinām," piebilda biedrības vadītājs.

       

      Otrs risinājums problēmai ir nodarbināt topošos ārstus, medicīnas studiju pēdējo kursu studentus, lai atslogotu ārstus, uzskata Kalējs. Viņš sacīja, ka šis risinājums ar Veselības ministriju (VM) esot pārrunāts, taču šajā ziņā nekas nav mainījies.

      Daugavpils pilsētas mērs Andrejs Elksniņš ("Saskaņa") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka ārstu trūkums ir Daugavpils reģionālās slimnīcas ikdiena, un pašvaldība daudz dara, lai šo problēmu risinātu, piemēram, piedāvājot dažādus bonusus ārstus. Problēmas risinājums varētu būt obligāta jauno ārstu-rezidentu nosūtīšana strādāt uz reģionālajām slimnīcām.

      VM parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!") intervijā Latvijas Radio atzina, ka saistībā ar Daugavpils slimnīcā izveidojušos situāciju trešdien, 7. augustā, plānota tikšanās ar slimnīcas vadību. Tostarp plānots runāt par plānu "B", proti, vai slimnīcai ir alternatīvs risinājums krīzes situācijas risināšanai. Šādam plānam, pēc Dūrīša sacītā, būtu jābūt katrai slimnīcai, lai pacienti neciestu.

      Arī Dūrītis uzskata, ka problēmas risinājums varētu būt atalgojuma celšana medicīnā strādājošajiem. Tālab VM nākamā gada budžetā veselības aprūpē strādājošo atalgojuma palielināšanai prasīs piešķirt papildus nepilnus 120 miljonus eiro.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Veselība
      Dzīve & Stils
      Jaunākie
      Interesanti