Panorāma

Skulte gaida atgriešanos Limbažos

Panorāma

Latvija nepārtrauks izmantot "AstraZeneca"

Izmeklē aizdomas par vakcīnu blaknēm

Arī Latvijā izmeklē aizdomas par «AstraZeneca» Covid-19 vakcīnu blaknēm un saistību ar cilvēku nāvi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Zāļu valsts aģentūra pašlaik pārbauda ziņas par mūziķa Ikara Ruņģa tēva negaidīto nāvi, kurā mūziķis vaino vakcīnas pret Covid-19  blakusparādības. Kopumā par visu Covid-19 vakcīnu radītajām blakusparādībām Latvijā tiek ziņots vienā no 100 vakcinācijas gadījumiem. Tiek izmeklēti arī seši nāves gadījumi, taču līdz šim saistība ar vakcīnu nav atklāta.  

Mūziķa Ikara Ruņģa “Facebook” profilā ieraksts par tēva nāvi parādījās sestdien. Mūziķis rakstīja, ka tēvs neesot bijis alerģisks, neesot daudz slimojis. Miris piecas dienas pēc “AstraZeneca” vakcīnas saņemšanas. Sērojošā ģimene notikušo publiski nevēlas apspriest, vien norāda, ka ieraksta pazušana no sociālo tīklu vietnes bijis ģimenes lēmums, nevis cenzūra.

Kamēr ieraksts bija pieejams, tas pievērsis arī Zāļu valsts aģentūras uzmanību, kura sazinājusies ar mirušā pacienta ārstiem Madonas slimnīcā un pieprasījusi detalizētu informāciju.

Slimnīca nekomentē konkrēto gadījumu, vien norāda, ka nevarot būt runas par alerģisku reakciju.

“Alerģiska reakcija pie vakcīnām ir pirmās 15 minūtes, kad gaida, vai būs anafilakse vai ne. Šis gadījums nav alerģiskas rīcības izpausme, galīgi nē. Pirmkārt ne pēc laika, ja tā ir piektā diena, otrkārt – ne pēc izpausmes,” sacīja Madonas slimnīcas medicīniskā direktore Astrīda Svilāne.

Svilāne arī piebilda, ka šis gadījums jāizmeklē ekspertiem. “Es domāju, ka Veselības inspekcija izmeklēs šo gadījumu un skatīsies,” sacīja slimnīcas pārstāve.

Zāļu valsts aģentūra līdz šim saņēmusi 600 ziņojumus par iespējamām visā Latvijā reģistrēto Covid-19 vakcīnu blakusparādībām. Lielākoties temperatūru, nogurumu, pietūkumu dūriena vietā, galvassāpēm, kādu dienu pat darba nespēju.

Par blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai šobrīd var ziņot visi, kam tādas radušās, ne vien ārsti, bet arī visi pacienti vai viņu tuvinieki.

“Ir jāziņo par visām iespējamām blaknēm, bet īpaši mēs gaidām ziņojumus par tādām, par kurām nav minēts zāļu dokumentācijā, zāļu aprakstā un lietošanas instrukcijā. Un vēl īpašāk gaidām ziņojumus par nopietnām, tātad būtiskām blaknēm,” norādīja Zaļu valsts aģentūras un Eiropas Zāļu aģentūras Latvijas pārstāve Zane Neikena.

Par sešiem nāves gadījumiem, tajā skaitā Ikara Ruņģa tēva nāvi, sākta izmeklēšana. Visi šie cilvēki bija saņēmuši “Astra Zeneca” vakcīnu.

“Divos gadījumos ir veikta autopsija un saistība ar vakcināciju nav apstiprināta. Vienā gadījumā ir bijusi pneimonija – plaušu karsonis un Covid-19 infekcija, otrā gadījumā pneimonija un multiplas citas slimības,” atklāja Neikena.

Vēl vienā gadījumā sociālās aprūpes centrā “Selga” saistība netika konstatēta, pacientam bijušas smagas hroniskas slimības.

Savukārt citu pēkšņu, neizskaidrotu 62 gadus vecas sievietes nāvi neesot vēlējušies izmeklēt tuvinieki.

“Šeit autopsiju nenoorganizēja ne policija, ne ģimenes ārsts, jo radinieki nevēlējās, ka to veiktu, līdz ar to šis gadījums ir palicis bez secinājuma,” skaidroja Neikena.

Vēl divi gadījumi tiek izmeklēti un secinājumu pagaidām nav.

Latvijā saņemtie ziņojumi par blakusparādībām vismaz pagaidām nesakrīt ar tiem, kuru dēļ vairākas valstis uz laiku vēlējušās apturēt potēšanu ar “Astra Zeneca” vakcīnu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) pirmdien medijus informēja, ka Zāļu valsts aģentūra un Imunizācijas valsts padome seko līdzi starptautiskajai un Latvijas situācijai, bet šobrīd lēmums par “AstraZeneca” izmantošanas apturēšanu nav pieņemts. 

Pavļuts sacīja, ka šajā ziņā paļausies uz speciālistu teikto, un pagaidām ne Imunizācijas valsts padome, ne Zāļu valsts aģentūra vakcināciju pārtraukt nav ieteikusi. Plašāka informācija par to būšot apkopota otrdien, 16. martā, ziņojumā valdībai.

Ministrs pauda pārliecību, ka cēloņsakarības starp veselības kaitēm un vakcināciju ar "AstraZeneca" ražoto vakcīnu nav pierādīta.

"Latvija vadās no Eiropas Zāļu aģentūras speciālistu skatījuma. Tie gadījumi Eiropā, kur ir radušās kaut kādas aizdomas par to, ka ir iespējama saistība starp vakcināciju un to, ka ir tādas vai citas medicīniskas sekas, šie gadījumi tiek izpētīti, un tā cēloņsakarība ir jāpierāda. Šobrīd Latvijas Republikā nav neviena gadījuma, kur būtu cēloniska saite starp vakcināciju un šādām trombozēm. Nav šādu gadījumu Latvijā," norādīja Pavļuts.

Vienlaikus Pavļuts atzina, ka saprot satraukumu par vakcīnu drošumu, tāpēc lēmumu par vakcīnu izmantošanu varot pieņemt tikai speciālisti, nevis politiķi.

KONTEKSTS:

“AstraZeneca” vakcīnas izmantošanu uz laiku pārtraukušas vēl vairākas Eiropas valstis: Dānija, Norvēģija, Islande, Bulgārija, Īrija un Nīderlande. Pirmdien tām pievienojās arī Francija un Vācija.

Iepriekš arī Eiropas Zāļu aģentūra izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka aizsardzība pret Covid-19, ko nodrošina "AstraZeneca" ražotā vakcīna, ir lielāka par iespējamo blakusparādību risku.

Tikmēr uzņēmums pirmdien izplatītajā paziņojumā informēja, ka “pēc visu par vairāk nekā 17 miljoniem Eiropas Savienībā (ES) un Apvienotajā Karalistē ar “AstraZeneca” vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem pieejamo datu pārskatīšanas nav iegūti pierādījumi tam, ka kādā pēc vecuma, dzimuma vai vakcīnas sērijas definētajā grupā vai kādā konkrētā valstī būtu palielināts plaušu embolijas, dziļo vēnu trombozes (DzVT) vai trombocitopēnijas risks”.

Līdz 8. martam starp vakcīnu saņēmušajiem cilvēkiem ES un Apvienotajā Karalistē ir bijuši 15 DzVT un 22 plaušu embolijas gadījumi. Šis skaits ir daudz mazāks par to, kas būtu dabiski paredzams tik lielā populācijā, norāda uzņēmums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti