Dienu pirms 1. septembra skolas vēl cītīgi gatavojas jaunajam mācību gadam. Daudzviet tas izdodas sekmīgi, tomēr daļā skolu ar gatavošanos ir grūtības.
Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvija” veiktā skolu direktoru aptaujā atklājies, ka piektdaļa skolu vadītāju nav gatavi 1. septembrim. Kā galvenie izaicinājumi minēta ne tikai sekmīga mācību procesa nodrošināšana pandēmijas apstākļos, bet arī pedagogu trūkums.
“20% skolas, kuras atzina, ka nav gatavas, tās ir tās skolas, kuras atzīmēja anketās, ka ir kompetentu skolotāju iztrūkums. Un trešais iemesls ir kompetencēs balstīta satura ieviešana Latvijas skolās, kas arī ir izaicinošs un gana neskaidrs [process],” pastāstīja “Junior Achievement Latvija” vadītājs Jānis Krievāns.
Testu rezultāti un maskas
Epidemioloģiskā drošība un klātienes mācību noturēšana izglītības iestādēm ir ne mazāk satraucošs jautājums. Visakūtākā problēma daļā skolu ir tā, ka joprojām skolēniem nav veikti siekalu testi. Pēc būtības mācīties klātienē šādā gadījumā nevar, taču izglītības ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) solīja, ka arī šie skolēni jau šonedēļ varēs doties uz skolu.
Latvijas Pašvaldību savienības konsultante izglītības jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka kavēšanās saistīta ar konkrētas laboratorijas darbu: “Visur tur, kur bija MFD laboratorija, īpaši, ja bija attālumi – radās dažādas problēmas. Vai nu šai laboratorijai trūkst kapacitātes, vai zināšanu un prasmes – es to nevaru novērtēt. Bet skolās neierodas savlaicīgi noteiktajā laikā, skolā paziņo, ka visu dienu jāsēž, jāgaida un viņi neierodas, kā Zasas [vidusskolas] piemērs. Un tā bija daudzās vietās.”
Ir izglītības iestādes, kurās testi tiek nodoti pēdējā augusta dienā, un līdz ar to 1. septembrī vēl rezultātu nebūs.
Dundure pastāstīja, ka skolām šiem gadījumiem neesot arī pietiekami daudz sejas masku. Krājumi iet uz beigām, bet jaunais iepirkums vēl tiek organizēts. Par šo situāciju atbildība būtu jāuzņemas Veselības ministrijai un Izglītības ministrijai, uzskata speciāliste.
Sarežģījumi ar ēdināšanu
Tāpat viens no sarežģītāk organizējamajiem procesiem skolās ir ēdināšana. Īpaši lielajās izglītības iestādēs.
“Vairāki ēšanas laiki būs – trīs. Tie ir paredzēti mazajām klasēm – pirmajai līdz sestajai, jo tur tiks klāti galdi. Savukārt, sākot ar septīto klasi, skolēniem būs iespēja pašapkalpoties pie letes. Tas būs izaicinājums, bet, iespējams, atvieglos ēdinātājiem klāšanu un ietaupīs laiku pašā ēšanas procesā,” skaidroja Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule.
Lai paātrinātu ēšanas procesu arī mazajām klasēm – zupas un pamatēdiena vietā sākotnēji piedāvās vien pamatēdienu. Direktore norādīja – ja pietiks laika un zupas pasniegšana neapgrūtinās epidemioloģiskās drošības ievērošanu, tad pēc divām nedēļām pasniegs pilnu maltīti. Šāda kārtība darbosies visās skolās. Respektīvi, par zupas pasniegšanu skola var izlemt, raugoties pēc situācijas.
Sarežģīti laiki priekšā arī pašiem ēdinātājiem. Lai gan uzņēmumi pandēmijas laiku līdz šim ir izturējuši, šis gads var būt liels izaicinājums, jo akūti trūkst darbaspēka.
“Darbaspēka trūkuma iemesls nav pandēmija, bet ir ļoti sāpīgā problēma – finansējums. Lielākajā daļā skolu pusdienu cena joprojām ir 1,42 eiro. Šis skaitlis droši vien izsaka visu,” sacīja Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane.
Turklāt daļa darbinieku nevēlas vakcinēties; arī tāpēc jaunus darbiniekus atrast ir arvien grūtāk. Ēdinātāji saka “paldies” pašvaldībām, kuras pusdienām atvēl lielāku finansējumu, nekā valstī noteikts. Tomēr asociācija brīdina, ka drīzumā nozarē var iestāties krīze.
KONTEKSTS:
Šogad septembrī mācības atsāksies klātienē. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi principus jaunā mācību gada uzsākšanai klātienē, kas paredz organizēt mācības arī pie augstas Covid-19 saslimstības, atteikties no reģionu principa – tad, ja situācija skolā ir laba, ļaut turpināt mācības arī tad, ja novadā ir augsts Covid-19 inficēšanās risks. Tāpat IZM plāns paredz ļaut skolas vadībai lemt par mācību procesa norisi.
