Kučinskis stāstīja, ka attiecībā uz iespējamām provokācijām uz robežas ar Baltkrieviju ir izstrādāti vairāki rīcības scenāriji. Ir paredzēti četri robežaizsardzības līmeņi. Piemēram, otrais līmenis tika iedarbināts, kad konstatēts aptuveni simt robežpārkāpēju vienā naktī.
Lai gan Latvijas robežu ar Baltkrieviju mēdz uzskatīt par vājāko posmu salīdzinājumā ar Lietuvu un Baltkrieviju, ministrs norādīja uz būtisku bruņoto spēku atbalstu un lielāku uzsvaru uz cilvēkresursiem robežas novērošanā. "Esmu pilnīgi drošs, ka mēs tiekam galā," piebilda politiķis.
Savukārt žoga būvniecībā uz robežas birokrātiskie šķēršļi esot noņemti un vienīgais, kas to kavē, ir celtniecības jaudas. Lai tomēr to veicinātu, būvnieks piesaistot vairāk apakšuzņēmumu. Un tiek izskatīta iespēja arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nākt palīgā būvniecībā, atklāja Kučinskis.
Tāpat tiek strādāts pie novērošanas kameru uzstādīšanas. "Ceturtdien man ir nopietnas sarunas par to, vai tiešām programmai vajadzīgi divi gadi," sacīja ministrs.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
