Saeimā iesniedz likuma izmaiņas – «migrantu kontrabandistiem» paredzēt tikai cietumsodus

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") iesniedzis parlamentā grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot "migrantu kontrabandistus" sodīt tikai ar brīvības atņemšanu, izslēdzot iespēju par šiem pārkāpumiem piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedriskos darbus vai naudas sodus.

Atcelt maigos sodus par personu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai

Grozījumi paredzētu, ka par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai sods būtu brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem. Šobrīd likums paredz šādu sodu, bet arī pieļauj sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu; šīs iespējas piedāvāts no likuma izslēgt.

Savukārt, ja personas nelikumīgi pāri robežai pārvietoja amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai arī par vienā gadījumā vairāku personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, Smiltēns rosina noteikt brīvības atņemšanu uz laiku no 2 līdz 5 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Pašlaik likums par šādu nodarījumu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem, nenosakot minimālo cietumsoda laiku, kā arī paredz iespēju noteikt īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību, vai sabiedrisko darbu, vai naudas sodu.

Bargāk sodīt arī par personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā

Pašlaik par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 2 gadiem vai probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem. Grozījumos piedāvāts no likuma izslēgt sabiedriskā darba un naudas sodu iespēju.

Par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ja to izdara mantkārīgā nolūkā vai ja šāda iespēja nodrošināta divām vai vairākām personām, sods pašlaik ir brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzību, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Grozījumos piedāvāts noteikt sodu – brīvības atņemšanu uz laiku no 2 līdz 4 gadiem vai ar probācijas uzraudzību, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, attiecīgi izslēdzot no likuma alternatīvo sodu – sabiedriskais darbs vai naudas sods.

Tāpat Smiltēns piedāvā papildināt likumu, nosakot, ka par apzinātu personas nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, ja to izdarījusi organizēta grupa vai par vairāk nekā piecu personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā vienā reizē, sods būtu  brīvības atņemšana uz laiku no 2 līdz 8 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trīs gadiem vai bez tās.

"Ņemot vērā situācijas nopietnību un pieaugošos drošības riskus, paredzēts likuma grozījumus Saeimā izskatīt iespējami īsā termiņā," paziņojumā medijiem informēja "Apvienotais saraksts".  

KONTEKSTS:

Iepriekš Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, apmeklējot austrumu robežu un tiekoties ar robežsargiem, atzina, ka "šobrīd ir pārāk maiga sodu politika attiecībā uz personām, kuras nodarbojas ar nelegālās migrācijas organizēšanu". Pēc prezidenta iniciatīvas to apsprieda arī Nacionālās drošības padomes sēdē, pēc kuras iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") sacīja, ka "ar sodu, kas tiek piespriests tiem ķēdes sastāvdaļas cilvēkiem, kas mūsu pusē gaida un ved, arī tālāk mēs dodam signālu gan pašiem bēgļiem, gan pašai Baltkrievijai: hei, šeit tas nav sāpīgi. Tāpēc arī mūsu nodoms ir tos sodus vienkārši palielināt un pamatīgi palielināt."

Migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā, ievērojami pieauga 2021. gada vasarā. Baltijas valstis un Polija norādīja, ka Baltkrievija apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai sodītu šīs valstis par atbalstu baltkrievu opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievija, un arī  notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā, pēc kura daļa "Vagner" devās trimdā uz Baltkrieviju.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti