Panorāma

Aktualizē uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu

Panorāma

Panorāma

NDP: Sodu politikai hibrīdkara apstākļos jābūt stingrai

Nacionālā drošības padome: Sodu politikai hibrīdkara apstākļos jābūt stingrai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas sasauktā Nacionālā drošības padome pārrunājusi jautājumus, kas saistīti ar sodu politiku hibrīdkara apstākļos, kad tai jābūt stingrai.

Daudz informācijas par sēdē runāto nav, jo tā ir īpaši slepena un tajā notikušās diskusijas ir valsts noslēpums.

Publiski tika izziņots, ka sēdē pārrunāta situāciju uz austrumu robežas un "Vagner" grupas atrašanos Baltkrievijā. Padomes dalībnieki arī uzklausīja ziņojumus, lai sodu politika noziegumos pret valsts drošību, personu drošību, naida un nelikumīgu robežu šķērsošanas noziegumos samērīgi sasniegtu visus soda mērķus. Tai skaitā tiem, kas nelegāli pārvadā bēgļus.

Paziņojumā medijiem norādīts uz sēdē atzīmēto, ka sodu politikai hibrīdkara apstākļos ir jābūt stingrai un tādai, kas attur no atkārtotas noziegumu izdarīšanas un parāda valsts gatavību reaģēt uz apdraudējumu.

"Vienlaicīgi ar sodu, kas tiek piespriests tiem ķēdes sastāvdaļas cilvēkiem, kas mūsu pusē gaida un ved, arī tālāk mēs dodam signālu gan pašiem bēgļiem, gan pašai Baltkrievijai: hei, šeit tas nav sāpīgi. Tāpēc arī mūsu nodoms ir tos sodus vienkārši palielināt un pamatīgi palielināt," pastāstīja Nacionālā drošības padome loceklis, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts").

Tāpat padome vienojās par nepieciešamību robežapsardzības pasākumus, tostarp jautājumu par robežas slēgšanu, cieši koordinēt ar Poliju un pārējām Baltijas valstīm.

Nākamo drošības padomes sēdi prezidents plāno sasaukt septembrī, lai pārrunātu plānoto rīcību robežu aizsardzības infrastruktūras steidzamai nodrošināšanai.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.  Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju.  Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti