Pērn kopumā novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta. Taču šogad kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti jau 5896 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 292 cilvēki.
Situācija Baltkrievijas pierobežā pēdējās dienās kļūst arvien satraucošāka. Par to liecina strauji augošais nelegālās robežas šķērsošanas gadījumu skaits. Tas, salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis par 1000.
Kā stāstīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants Raimonds Kublickis, šonedēļ bija situācijas, kad vienas dienas laikā mūsu valstī mēģinājuši iekļūt pat 100 migranti.
Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms ir nomainījis valdības 2021. gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju pierobežā, un tas nozīmē gan pastiprinātu robežsargu mobilizāciju, gan papildspēku piesaisti.
Situācija pierobežā kļuvusi trauksmaināka, to atzinuši pašvaldību vadītāji pierobežā. Tā, piemēram, stāstīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Aivars Rasčevskis (Daugavpils novada partija).
Augšdaugavas novada domes mājaslapā iedzīvotāji aicināti ziņot, ja redz pierobežā svešus, nepazīstamus cilvēkus. Visvairāk tas, protams, skar iedzīvotājus, kas dzīvo tuvāk robežai – gan Krāslavas novadā, gan Augšdaugvas novadā.
Iedzīvotāji pierobežā, piemēram, Silenē un arī Krāslavas pusē neslēpj, ka nelegālie ieceļotāji ir redzēti. Latvijas Radio uzrunātie pierobežas iedzīvotāji sacīja:
"Mēs neesam sajūsmā, ka tik daudz cilvēku nelegāli šķērso robežu. Vēl jo vairāk – nevar zināt, ko no viņiem var sagaidīt. Pārsvarā iet tumšādaini, jauni vīrieši, vismaz divas reizes mēnesī redzu, ka tie noiet garām. Ziņojusi par to neesmu, jo nesaredzēju tajā briesmas."
"Labi, ka viņi pie mums ilgi neuzturas, dodas prom tālāk. Bet kaut kā jau viņi tiek uz Latviju un spēj robežu pāriet, tātad ir kādi pavadoņi."
Tieši šai problēmai ceturtdien plāno pievērsties speciāli Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sasauktā Nacionālās drošības padomes sēde, kurā plānots vērtēt sodu politiku hibrīdkara apstākļos. Prezidents uzsvēris, ka patlaban ir pārāk maiga sodu politika attiecībā uz personām, kuras nodarbojas ar nelegālās migrācijas organizēšanu. Proti, tas ir 30 dienu sods.
"Tie, kuri palīdz, organizē nelegālo migrāciju un palīdz Aleksandra Lukašenko režīmam, palīdz ienaidniekam. Par to var saņem 30 dienu sodu, pēc kura izciešanas cilvēks ir labi atpūties un turpina darīt to, ko darīja iepriekš. Kāda jēga ir prasīt no robežsardzes, Zemessardzes un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem aktīvi aizsargāt robežu, ja tādās situācijās tiesas un prokuratūra uz lietām skatās citādāk," teica prezidents, piebilstot, ka acīmredzot jābūt nopietnākām vadlīnijām.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
Valdības 2021. gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadu administratīvajās teritorijās un Daugavpilī līdz 2024. gada 10. februārim nomainījis pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms. Savukārt no 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
