Garās rindas uz Latvijas–Baltkrievijas robežas gada izskaņā bijusi ierasta situācija, taču šogad jūtams īpašs saspringums – tālbraucēji rindā gaida teju divas nedēļas.
"Šodien jau ir 12 diennakts, kā te stāvu. Apstājos 30. novembrī. Tad bija 16 kilometri, tagad atlicis vien kilometrs līdz postenim. Nezinu, cik ilgi ievilksies. Ir ļoti grūti," pastāstīja tālbraucējs Pāvels no Baltkrievijas.
"12 dienas jau. Ne gala, ne malas pagaidām nevar redzēt. Tas ir skumji, neko neizdarīsi. Labi, ka šeit, tuvāk robežai, ir tualetes. Attālāk ir jācieš vai jābrauc uz Krāslavas degvielas uzpildes staciju," pastāstīja tālbraucējs Sergejs no Lietuvas.
Šogad robežsargu un muitnieku darbu sarežģī tas, ka Latvijā un citviet Eiropā slēgtie robežkontroles punkti ar Baltkrieviju, kā arī pastiprināta sankcijām pakļauto preču pārbaude.
"Daļa cilvēkresursu no "Silenes" muitas robežkontroles punkta ir novirzīta uz šejieni. Darbojas pašreiz šajā muitas kontrolpunktā – tie ir 20 cilvēki, pat nedaudz vairāk. Cilvēkresursu mums ir pietiekoši, bet paša muitas punkta kontroles infrastruktūra ir paredzēta uz noteiktu transporta līdzekļu daudzumu," skaidroja Uldis Ruļuks no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Latgales daļas.
Ilgā gaidīšana kravas auto vadītāju starpā nereti raisa arī konfliktsituācijas. "Apstākļi nav diez ko jautri, jo ir cilvēki, kas nepareizi rīkojas pret saviem kolēģiem – mēģina apbraukt, lai nestāvētu rindā. Neko neizdarīsi, diemžēl tāds ir mūsu darbs. Svētki… Visiem bija jāsaprot, ka kustība būs lielāka," sacīja tālbraucējs Pāvels.
"Pāternieku" robežas kontrolpunktā paredzēts diennakts laikā pārbaudīt 100 smago auto transportu. Šīs nakts laikā pārbaudi izgājušas vien 65 kravas auto. Pārbaude kādam var ilgt desmit minūtes, citam līdz pat nedēļai. To ietekmē informācijas aprite kravas preču precīzai pārbaudei, nereti sazinoties pat ar kravas galamērķa valstīm, piemēram, Kazahstānu.
"Es negribētu, lai cilvēki domātu, ka strauji rindas var samazināties, lolojot cerības.
Kamēr ir atvērts viens muitas kontrolpunkts uz Baltkrievijas robežas, kamēr ir sankcijas un mēs to kontrolējam, es nedomāju, ka īpaši situācija varētu mainīties," sacīja Ruļuks.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
19. septembrī valdība pieņēma lēmumu nelegālās migrācijas spiediena dēļ slēgt Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju.
ravām tika liegta robežas šķērsošana; šogad – jau teju divi tūkstoši. Tāpat šogad par sankcijām pakļauto preču pārvadāšanu sākti 140 kriminālprocesi.
