Dienas ziņas

Stendes – Mērsraga ceļš joprojām nesakārtots

Dienas ziņas

Grieķijā gatavojas spēcīgam karstumam

12 cilvēki publicējuši lielāko daļu no pret vakcināciju vērstā satura

12 cilvēki publicējuši lielāko daļu pasaulē pret Covid-19 vakcināciju vērstā satura

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

No visa pret Covid-19 vakcināciju vērstā maldinošā satura, kas 2021. gada sākumā publicēts sociālajos medijos, gandrīz divas trešdaļas (65%) nāca no tikai 12 cilvēkiem, liecina Digitālā naida apkarošanas centra dati.

Šī starptautiskā bezpeļņas nevalstiskā organizācija cīnās pret tiešsaistē publicēto naida runu un dezinformāciju. Tās veiktā pētījuma rezultātus nesen izcēlusi arī ASV valdība.

Dezinformācijas ducis

Tā dēvētajam “dezinformācijas ducim” jeb 12 pasaulē ietekmīgām personām kopā seko 59 miljoni cilvēku dažādās sociālo mediju platformās. Tīmekļa vietne “Facebook” saglabā vislielāko ietekmi – tajā 73% no visa pret vakcināciju vērstā maldinošā satura var tikt izsekots līdz minētajiem 12 cilvēkiem. Tikmēr 95% no ar Covid-19 saistītās dezinformācijas, par kuru tika ziņots šajās platformās, netika dzēsti.

Piemēram, viens no “dezinformācijas duča” ir Roberts Kenedijs juniors, kura tēvs Roberts Kenedijs seniors un tēvocis Džons Kenedijs bija slavenākie ievērojamās Kenediju dzimtas pārstāvji.

Roberts Kenedijs juniors ir sazvērestības teoriju piekritējs, piemēram, viņš izplatījis pieņēmumu, ka bērnu vakcinācija pret dažādām slimībām izraisa autismu. Tāpat viņš izplatījis dezinformāciju, ka Covid-19 pandēmija esot saistīta ar 5G sakaru tīkla attīstību.

“Facebook” izmeta Kenediju junioru no sev piederošā “Instagram” sociālā tīkla, bet viņš turpina izmantot “Facebook” platformu. Kenedijs juniors noliedz, ka izplata dezinformāciju, un apsūdzējis “Facebook” cenzūrā.

Grūti atpazīt manipulatīvu informāciju

“Es domāju, ka mēs ejam uz to, ka platformas šo atbildību uzņemsies. Jāsaka arī, ka tiek veidoti diezgan detalizēti pašregulācijas noteikumi, kur pašas platformas parakstās zem tā saucamā prakses kodeksa dezinformācijas jomā, kur pašas platformas saka, ko darīs, lai mazinātu maldinoša satura izplatību un ietekmi,” stāsta Latvijas Ārlietu ministrijas īpašais pārstāvis informācijas telpas drošības jautājumos Viktors Makarovs.

Sociālajos medijos cirkulējošās informācijas aizvien pieaugošais apjoms un tajā rodamās manipulācijas aizvien vairāk mulsina arī cilvēkus Latvijā. Par to, kā pandēmijas laikā izmainījies sabiedrības pašvērtējums spējā izvērtēt informācijas gūzmu sociālajos medijos, stāsta pētniece un komunikācijas zinātnes doktore Klinta Ločmele.

“2019. gadā Latvijas Zinātnes padomes finansētajā pētījumā, kuru veica Latvijas Universitāte, tika secināts, ka 51% Latvijas iedzīvotāju, respondentu uzskata, ka viņi prot atpazīt, kāda informācija ir uzticama un kāda ir manipulatīva. Taču jau pēc gada – pagājušā gada otrajā pusē apstiprinoši uz šādu apgalvojumu atbildēja tikai 23% iedzīvotāju.”

Latvijā salīdzinoši skeptiska attieksme pret vakcināciju

Šādus rezultātus valdībā saista ar sabiedrības spēju uzticēties medijiem, bet jo īpaši – valstij.

“Latvijā ir arī diezgan zema uzticība valsts pārvaldei kā tādai, un tāpēc tas arī diezgan apgrūtina jebkādu darbu medijpratības veicināšanā vai dezinformācijas atspēkošanā no valsts iestāžu puses,” spriež Ministru kabineta Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta konsultante Nora Biteniece.

Viņa norāda, ka Latvija pētījumu rezultātos jau pirms Covid-19 pandēmijas ir izrādījusi salīdzinoši skeptiskāku attieksmi pret vakcināciju, taču praktiski šādas nostājas sekas ir atklājusi un pastiprinājusi tieši Covid-19 radītā krīze.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti