ASV likumdevēju nespēja vienoties par palīdzību Ukrainai ir viens no punktiem, ko patlaban plaši izmanto Maskavas troļļi. Tūkstošiem komentāru, ierakstu sociālo tīklu platformās un viltus ziņas top, lai radītu šaubas par Rietumu atbalstu.

Nereti izskan apgalvojumi, ka Kremļa dezinformācija nespēj ietekmēt Rietumu auditoriju vai ka šādus centienus maldināt ir viegli pamanīt. Rietumvalstu piemērotās sankcijas Krievijai tiešām ir apgrūtinājušas Maskavas centienus, taču ne izskaudušas pilnībā.

Hibrīdās ietekmes darbību mērķi ir mazināt demokrātiju spējas, gribu un kropļot situācijas izpratni. Bieži vien nemanāmi. Kremlis izmanto jau esošus šķelšanās punktus, tos pavairojot un pastiprinot.

Piemēram, jautājumos par seksuālo minoritāšu tiesībām un migrāciju ir grūtāk noteikt, kāda bijusi Krievijas ietekme diskursa veidošanā, stāstīja Eiropas izcilības centra hibrīddraudu apkarošanai direktora vietnieks Jakubs Kalenskis. Helsinkos bāzētais centrs ikdienā pēta dažādas hibrīddraudu formas, toskait dezinformāciju.

"(..) Bet tad ir arī dezinformācijas kampaņas, kuras veido Kremlis – tās radot un izplatot. Visi, kas tām tic, ir Krievijas dezinformācijas upuri. (..) Ziņojumi par to, ka MH17 notriecis kāds cits, nevis Krievija, vai ziņas par to, kurš ir vainojams karā Ukrainā. Mēs zinām, kurš ir vainīgs pie kara Ukrainā. Un katrs cilvēks, kurš nezina, ka tā ir Krievija, ir Krievijas dezinformācijas kampaņu upuris," sacīja Kalenskis.

Taču grūti ir novērtēt, kāda ir šo kampaņu patiesā ietekme. Cik daudzi ir noticējuši un cik daudzos ir sētas šaubas.

"Un tad ir lielākas sekas. Piemēram, tas, ka mums joprojām neizdodas apturēt Krievijas agresiju Ukrainā. Protams, tas ir ne tikai Krievijas dezinformācijas dēļ, bet tā noteikti padziļina problēmu," teica pētnieks.

Eksperts uzsvēra – pārliecinoši lielāka daļa Krievijas dezinformācijas atkārtojas. Tie paši vēstījumi tiek izmantoti jau gadu desmitiem.

"Tā ir vecā Gēbelsa devīze — atkārtojiet melus simts reizes, un tie kļūs par patiesību. Tātad lielākā daļa atkārtojas. Piemēram, apgalvojumi par bioloģiskajām laboratorijām Ukrainā. Tas ir kaut kas tāds, ko viņi jau izplatīja 50., 60., 70. gados," norādīja Kalenskis.

"Taču ir arī dažas jaunas tēmas – piemēram, ka Somija no jaukā, mazā kaimiņa, ar kuru nebija nekādu problēmu, pēkšņi pārvērtās par ļaunumu. (..) Pat tas, kā viņi stāsta par Ukrainu, ir mainījies. Pirms 2013. gada Krievija bija diezgan pozitīvi noskaņota par Ukrainu. Viss mainījās līdz ar Pašcieņas revolūciju," viņš turpināja.

Arī ar kodolieroču žvadzināšanu Maskava nodarbojas sen. Kalenskis norāda – tas nav tādēļ, ka Krievija neapzinātos kodolkara postu – tas ir tādēļ, ka šāda retorika strādā.

"Dezinformācija noteikti ir viens no lētākajiem ieročiem viņu rīcībā. Viņi ļoti skaidri parāda, ka informācija, mediji, žurnālisti ir vēl viena Krievijas bruņoto spēku daļa. Kad viņi dod medaļas žurnālistiem, viņi tās nedod par ziņojumiem, bet gan par piedalīšanos karā," viņš teica.

Atsaucoties uz izdevuma rīcībā nonākušiem Krievijas valdības iekšējiem dokumentiem, "The Washington Post" februārī ziņoja, ka Kremlis pērnajā janvārī izveidojis dezinformācijas darba grupu. Tās galvenais uzdevums – iedragāt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tēlu un iedzīt ķīli attiecībās starp Ukrainas tautu un valdību.

Izmantojot sociālos medijus – "Telegram", "X" vai "Facebook" – Krievijas troļļiem bija četri mērķi: diskreditēt Ukrainas militāro un politisko vadību, šķelt valsts eliti, demoralizēt tās militāros spēkus un dezorientēt iedzīvotājus. Toskait – sēt nesaskaņas Ukrainas prezidenta un nu jau bijušā armijas komandiera Valērija Zalužnija starpā.

"Ir izdevīgāk maksāt žurnālistam, nevis karavīram – maksāt par dažiem rakstiem un sociālo tīklu troļļiem ir lētāk nekā iegādāties tanku. Viņiem tas ir rentabli. Mēs redzam, ka Kremlis palielina valsts pseido-mediju budžetus, jo viņi redz, ka tas atmaksājas," skaidroja Kalenskis.

Ņemot vērā, cik daudz agresorvalsts tērē valsts kontrolētajiem medijiem un citiem propagandas mehānismiem, maz ticams, ka gaidāmas izmaiņas dezinformācijas centienos. Kalenskis uzsvēra – Maskava jau tagad dara, kas vien ir tās spēkos.

"Šķiet, ka viņi vairāk liek likmes uz nogurumu no kara ne tikai kaujas laukā, bet arī informatīvajā telpā. Tātad viņi būtībā cer, ka Rietumiem ātrāk nekā Krievijai aptrūksies pacietība. Un es par to uztraucos visvairāk," papildināja eksperts.