Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks LTV "Rīta Panorāmā" norādīja, ka Ukrainai ir nepieciešama palīdzība, tā vēlas iestāties NATO un ES, vajadzīga militārā palīdzība un daudz kas cits, un daļa no vizītes mērķiem ir – ko Baltijas valstis var Ukrainas labā darīt arī turpmāk. Igaunija un Lietuva jau izziņoja savu palīdzības paketi, un Latvija noteikti rīkosies līdzīgi, prognozēja Rostoks.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elīna Vrobļevska Latvijas Radio pauda, ka Zelenska vizīte Baltijā ir diplomātisks un politisks "paldies" par Baltijas atbalstu, jo, lai gan Baltijas sniegtā palīdzība ir tikai neliela daļa no visa Ukrainas saņemtā atbalsta, mūsu mērogiem tas ir vērā ņemams devums.
Zelenskis centīsies izzināt, kādu vēl politisko, iespējams, militāro un humanitāro, bet domājams, ka vairāk politisko atbalstu Ukrainas interešu lobēšanai ES un NATO var saņemt, prognozēja Vrobļevska.
Var kritizēt, vai kara apstākļos prezidentam vajadzētu kaut kur braukt un nodarboties ar diplomātiju, bet tā ir svarīga sastāvdaļa tam, lai Ukraina sev nodrošinātu atbalstu un militārās piegādes arī turpmāk, norādīja Vrobļevska.
Latvijas–Ukrainas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš ("Jaunā Vienotība") LTV "Rīta Panorāmai" savukārt pauda, ka šīs vizītes laiks ir atbilstošs, jo šobrīd kā vēl nekad Ukrainai vajadzīgs atbalsts dažādās struktūrās Eiropas Parlamentā, Eiropā, NATO, jo viņa ir nostājusies uz šī ceļa, nolēma doties šajā virzienā, un Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmie, kas gatavi viņu atbalstīt.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) LTV "Rīta Panorāmā" sacīja, ka Zelenskis noteikti novērtē mūsu palīdzību un arī to, kā mēs cīnāmies par atbalstu Ukrainai dažādās starptautiskajās organizācijās.
Kols arī pauda pārliecību, ka Latvija noteikti turpinās sniegt atbalstu Ukrainai savu iespēju robežās, un vizītēs laikā noteikti jāvienojas, kā varam palīdzēt sarunās par iestāšanos ES, jo Baltijas valstīs to izdarījām rekordīsā laikā.
Kols paredz, ka Zelenska vizītes laikā apspriedīs arī sāpīgu jautājumu – Krievijas graudu importu Latvijā, "domāju, ka viņš uzdos šo jautājumu", par kuru Latvijas politiķiem ir dažādi viedokļi.
Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava LTV sacīja, ka vizītes laikā pārrunās daudz nākotnes plānus un Zelenska vēstījumi noteikti iekļaus pateicību Latvijai un Latvijas tautai par to atbalstu, kas izrādīts Ukrainai līdz šim. Viņš arī piebilda, ka Latvijas vārds skan ļoti pozitīvā kontekstā Ukrainā, jo viens no proporcionāli lielākajiem palīdzības devumiem nāk no Latvijas.
Jaunumiem par Zelenska vizīti un tiešraidēm varēs sekot līdzi arī portālā LSM.lv:
Plkst. 15.40 – Zelenska sagaidīšana lidostā "Rīga"
Plkst. 16.10 – Zelenska sagaidīšanas ceremonijā pie Rīgas pils
Plkst. 17.25 – Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska preses konference
Plkst. 20.30 – Zelenska vizīte Latvijā – speciālizlaidums
Ukrainas prezidents trešdien ieradās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, tālāk devies uz Igauniju. Vizītes laikā Viļņā viņš izteica pateicību Baltijas tautām, kas atbalsta Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju.
Zelenskis teica, ka Krievijā valdošais režīms, savu impērisko ambīciju vadīts, vēlas panākt, lai pienāktu diena, kad vairs nebūs neatkarīgas Ukrainas. Un, ja šāda diena pienāktu, Kremlis mēģinātu turpināt savu ekspansiju, lai nebūtu arī Baltijas valstu, Moldovas, Polijas un citu nepakļāvīgo kaimiņu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
Kļūda rakstā?
