ĪSUMĀ:
- Latvija aicina ES noteikt sankcijas Krievijas graudiem; Krauze: Tas ir morāles un ekonomikas jautājums.
- Tranzītu uz trešajām valstīm saglabātu, lai neizraisītu badu; "Latraps" aicina nepiedalīties arī šajā ķēdē.
- Importa aizliegums dzelzceļu pārvadājumus neietekmētu, kādus zaudējumus radītu tranzītu aizliegums, LDZ nekomentē.
- Nav ziņu, ka kāds no vietējiem piegādātājiem izmanto Krievijas lopbarības graudus.
Krievijas graudi nav iekļauti Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstos, lai neciestu nabadzīgās valstis, kurās trūkst pārtikas. Daļa Krievijas graudu caur Latviju tranzītā plūst uz citām pasaules valstīm, bet šogad jau ap 400 000 tonnu nonākuši arī Eiropas Savienībā, kur šos graudus izmanto gan pārtikā, gan lopbarībā.
Ētikas un ekonomikas jautājums
"Šobrīd neviens normatīvais akts nedz ES, nedz Latvijā neierobežo šo pārtikas produktu ar Krievijas izcelsmi ievešanu. Šogad Eiropas Savienībā [caur Latviju] ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas," pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.
Viņa lēsa, ka šī gada 11 mēnešos caur Latvijas robežkontroles punktiem Eiropas Savienībā no Krievijas ievests par 80 000 tonnu graudu vairāk nekā pērn visa gada garumā, kad tika ievestas 303 000 tonnas.
Lai pārtrauktu šo atbalstu Krievijas ekonomikai, Latvija aicina aizliegt Krievijas graudu importu Eiropas Savienībā kopumā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja, ka graudu ievešana no Krievijas ir "ētiskas dabas jautājums, jo graudi tiek ievesti un izmantoti ES no agresorvalsts, kura ir izraisījusi karu, gan arī tas ir ekonomikas jautājums, jo Krievija tirgo graudus zem biržas cenām. Tas būtiski ietekmē ES dalībvalstis un arī Latvijas ekonomiku, un cenas ir ievērojami šogad kritušās. Importa politika un sankcijas ir ES līmeņa lēmums."
Valdība aizvadītajā nedēļā šo ieceri atbalstījusi, un Krauze Krievijas graudu importa liegumu šonedēļ rosinājis Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē.
"Tranzīts uz trešajām valstīm jāsaglabā"
Tiesa gan, minētie teju 400 000 tonnu no Krievijas importēto graudu neietver vēl to apjomu, kas no agresorvalsts tranzītā caur Latviju tiek nogādāts trešajās valstīs.
Krauze norādīja, ka šī plūsma gan ir jāsaglabā, lai neradītu negatīvu ietekmi uz globālo pārtikas nodrošinājumu.
"Tas ir saistīts ar reģioniem, kur ir graudi nepieciešami, lai neizraisītu badu.
Un atbilstoši ANO un citu starptautisko organizāciju politikai, mēs nevaram rīkoties tā, lai, piemēram, kādā Āfrikas valstī ciestu cilvēki. Tāpēc tranzīts noteikti turpināsies un būs, bet ES pārtikas produkti ir pietiekamā apjomā, mums bads nedraud un tāpēc ir ļoti svarīgi ierobežot šo graudu importu no Krievijas," uzsvēra Krauze.
Savukārt Latvijas lielākais graudkopības kooperatīvs "Latraps" aicināja valdību pastiprināt prasības arī Krievijas izcelsmes graudu tranzītam uz trešajām valstīm, lai pilnībā izslēgtu Latviju no dalības šajā ķēdē, skaidroja kooperatīva Graudu tirdzniecības nodaļas vadītāja Ginta Briede.
"Graudi ir tā produkcija, kura nav pakļauta sankcijām, tomēr "Latraps" iestājas par šo graudu importa aizliegumu ES un arī par izšķiršanos par to, ka mēs neapkalpojam tranzīta kravas, kas nāk no agresorvalstīm. Tā ir morālā izšķiršanas, vai mēs gribam atbalstīt Krieviju par katru izvesto tonnu, kas tiek aplikta ar eksporta nodokļiem tur.
Mēs aicinām arī atteikties no tranzīta uz trešajām valstīm. Mēs būtībā aicinām atteikties no būšanas šajā ķēdē," skaidroja Briede.
Krievijas graudu importa aizliegums bez morāles graudkopjiem, protams, būtisks arī ekonomisku apsvērumu dēļ.
Kooperatīva pārstāve vērtēja, ka Krievijas graudu pārvadājumu ierobežošana veicinātu graudu cenu pieaugumu tirgū, jo nebūtu jākonkurē ar Krievijas izcelsmes graudaugu cenu.
"Apjomus, kas Eiropas Savienībā tiek importēti no Krievijas, var izaudzēt šeit Eiropā, un mēs esam pilnībā pašpietiekami šajā jomā. Savukārt, ja mēs runājam par eksporta tirgiem, kur trešās valstis pērk produkciju gan no Krievijas, gan citām pasaules valstīm, tostarp no Eiropas Savienības, tad, protams, tur mēs tiešā veidā konkurējam ar Krievijas izcelsmes lauksaimniecības produkciju un, ja tā ir lētāka, tad attiecīgi, lai mums arī būtu šie eksporta galamērķi un arī no mums pirktu šo produkciju, tad mums jābūt lētākiem," klāstīja Briede.
Importa aizliegums dzelzceļu neietekmētu, par tranzītu – datus nekomentē
No Krievijas cauri Latvijai sauszemes un jūras tranzītā šī gada 10 mēnešos pārvadāti 2,96 miljoni tonnu graudu un to pārstrādes produktu, kā arī sēklu un augļu, informēja "Latvijas dzelzceļš". Savukārt tikai 11 000 tonnu no šīs kravu grupas bijuši arī importa pārvadājumi.
Tādēļ rosinātajam Krievijas graudu importa aizliegumam nebūtu būtiska ietekme uz kopējo pārvadājumu apjomu.
Tikmēr tieši tranzītā caur Latviju transportētās Krievijas graudu kravas šī gada 10 mēnešos veido aptuveni 25% no Latvijas dzelzceļa meitas uzņēmuma "LDZ Cargo" kopējā pārvadāto kravu apjoma (12,13 miljoniem tonnu).
Tiesa gan to,
cik lielus finansiālus zaudējumus uzņēmumam varētu radīt arī tranzīta aizliegums, "Latvijas dzelzceļš" nekomentēja.
Taču uzņēmumā noradīja, ka kopš pagājušā gada marta, kad pakāpeniski stājās spēkā starptautiskās sankcijas, ievērojami krities apjoms teju visos kravu segmentos.
"Mums nav zināms precīzi apjoms, cik paliek Latvijā, bet tas, ko mēs zinām, ka Latvija ir viens no punktiem, caur kuriem tiek ievesti graudi Eiropas Savienībā. Lielākais Krievijas graudu imports parādās Itālijā, Latvijā un tad ir Grieķija…" stāstīja Krauze.
Viņš norādīja, ka nav iespējams noteikt, vai un cik liels apjoms no Krievijas importēto graudu paliek tieši Latvijā, jo Eiropas Savienībā ir brīva preču kustība un uzņēmumi šos importētos graudus var nedeklarējot izvest uz jebkuru citu dalībvalsti.
Nav ziņu, ka kāds no vietējiem piegādātājiem izmanto Krievijas lopbarības graudus
No Krievijas tiek ievesti kvieši, rudzi, griķi, un Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā šī gada 9 mēnešos 86% no Krievijas importētā graudu apjoma ir tieši kukurūza (ap 50 miljonu eiro vērtībā).
Uzņēmumus, kuri Krievijas graudus importē, ministrija nenosauca, bet to, cik daudz tādu ir Latvijā un kādās jomās tie darbojas, iezīmēja Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors Intars Abražuns: "Ja mēs skatāmies šo uzņēmumu saimnieciskās darbības veidu, tad tā ir graudu, sēklu un lopbarības vairumtirdzniecība, kā arī transporta pamatdarbības".
"Ja skatāmies pa dažādiem graudaugu veidiem – kvieši, griķi, rudzi, kukurūza, tad Latvijas uzņēmēju skaits, kas importē no Krievijas, tie ir 2–4 uzņēmumi.
Ja skatāmies graudaugu grupu kopumā, tad tie ir astoņi uzņēmumi," atklāja Abražuns.
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis aizvadītā mēneša laikā vairākkārt aptaujājis lielākās zemnieku saimniecības, kas graudus izmanto lopbarībai, bet nav informācijas par to, ka kāds no vietējiem piegādātājiem izmanto graudus no Krievijas.
"Mūsu lauksaimnieki ir ļoti piesardzīgi un vispār neriskētu šādus graudus izmantot viena iemesla pēc, jo Krievijā audzēti graudi ir ārpus Eiropas prasībām un viņi var izmantot audzēšanā dažādas vielas, kas ir Eiropā aizliegtas – augu aizsardzības līdzekļus, pesticīdus, kuri pēc tam var ietekmēt lopbarības kvalitāti un arī lopu veselību.
Līdz ar to manis apzinātie lauksaimnieki saka, ka viņi neizmantotu šos graudus pat tad, ja tāda legāla iespēja būtu," stāstīja Gūtmanis.
"Tomēr lielākā daļa graudu caur Latviju aiziet tranzītā uz trešajām valstīm. Runājot par Krievijas graudiem, tad mums galvenais jautājums, vai vajag vispār tirgoties ar Krieviju un kā tas izskatās. Bet īstenībā vēl ir jautājums, kas tie ir par graudiem, kāda ir to izcelsme, vai tie īstenībā nav nozagti graudi Ukrainā, nu, uz ko arī neviens, protams, nevar atbildēt. Gaidām tad kopēju Eiropas lēmumu par šo jautājumu," sacīja Gūtmanis.
PVD Robežkontroles departamenta vadītāja Iveta Šice-Trēde papildināja, ka Latvijā ievestie Krievijas graudi gan dzelzceļa kravās, gan kravas auto tiek pārbaudīti, bet neatbilstības līdz šim nav konstatētas.
"Neskatoties, no kuras valsts šī krava tiek piestādīta kontrolei, robežkontroles inspektors veic kravu pavadošo dokumentu atbilstības pārbaudi un tālāk, jau balstoties uz riska analīzes kritērijiem, notiek identitātes un fiziskā pārbaude. Tāpat tiek ņemti laboratoriskie izmeklējumi, lai pārliecinātos par šo produktu atbilstību prasībām, un pašlaik gan dokumenti, gan laboratoriskie izmeklējumi parāda, ka šie produkti atbilst nekaitīguma kritērijiem," norādīja Šice-Trēde.
CSP dati liecina, ka 2022. gadā Latvijā no Krievijas ievesti graudaugi 78,8 miljonu eiro vērtībā un šajā gadā pagaidām 60 miljonu eiro vērtībā.
