Tūrisma organizācijas vēstulē EK: Latvijas valdība krīzē mūs pametusi pilnīgi vienus

Vairākas Latvijas tūrisma nozares profesionālās organizācijas nosūtījušas atklāto vēstuli Eiropas Komisijai (EK), vēršot uzmanību uz smago situāciju nozarē, kā arī valdības atbalsta trūkumu. Vēstules parakstītāji aicina EK iesaistīties situācijas risināšanā un sniegt atkārtotas rekomendācijas Latvijas valdībai, informēja organizāciju pārstāve Evija Ansonska.

Vairākas Latvijas tūrisma organizācijas norādījušas, ka Latvijas valdība tūrisma nozarē strādājošos Covid-19 krīzē "ir pametusi pilnīgi vienus un bez jebkāda būtiska atbalsta".

"Latvijas tūrisma nozarē, kas veido gandrīz 5% no valsts iekšzemes kopprodukta, pašlaik valda bezcerība un nav nekādu indikāciju, ka situācija varētu uzlaboties. Tieši pretēji – tā pasliktinās ar katru dienu," norādījuši organizāciju pārstāvji.

Pēc viņu teiktā, Latvijas tūrisma un viesmīlības uzņēmumi pašlaik atrodas sliktākā situācijā, nekā tas bija 1998. gada Krievijas finanšu krīzes un 2009. gada finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, jo ārkārtas situācijas ieviešana un ceļošanas ierobežojumi uzņemumus pilnībā paralizējuši.

"Nozarēs, kas kopumā Latvijā nodarbina vairāk nekā 30 tūkstošus cilvēku, pašlaik saimnieciskās darbības kritums ir no 50 līdz pat 100%.

Tas nozīmē, ka liela daļa uzņēmēju, tā arī nesagaidot atbalstu no valsts, būs spiesti lemt par biznesa pārtraukšanu.

Latvijai tas nozīmē bezdarbnieku skaita strauju pieaugumu un kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos," norādījuši nozares pārstāvji.

Tūrisma organizāciju pārstāvji vēstulē arī atzīmējuši, ka, neraugoties uz tās centieniem un vēlmi sadarboties ar valdību atbalsta pasākumu izstrādē, līdz šim nav saņemts ilgtspējīgs risinājums, un nav arī ticības, ka tas varētu notikt tuvākajā nākotnē. Nozari sarūgtinājis arī lēmums pagaidām nepiemērot pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Pēc organizāciju aplēsēm, pašlaik pazeminātā PVN likme viesmīlības nozarei tiek piemērota 19 Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Lai glābtu uzņēmumus, nozares organizācijas ir lūgušas Latvijas valdībai uz krīzes laiku nodrošināt arī subsīdijas darba algām, telpu īres apmaksai, piegādātāju parādu segšanai, kā to esot izdarījušas vairākas citas ES dalībvalstis, teikts vēstulē.

"Diemžēl joprojām šo nozaru uzņēmumi nav saņēmuši ilgtspējīgu atbalstu, kas nodrošinātu to saglabāšanu un pakāpenisku izeju no krīzes.

Tāpēc mēs vēršamies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu  iesaistīties situācijas risināšanā, atbilstoši EK aicinājumam dalībvalstīm sniegt atbalstu tūrisma un viesmīlības nozarei," sacīts vēstules noslēgumā.

Vēstule nosūtīta Eiropas KK priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim ("Jaunā Vienotība"), EK pārstāvniecības vadītāja amata pienākumu izpildītājam Andrim Kužniekam, EK Nodarbinātības sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātam, kā arī EK Reģionālas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, asociācijas "Lauku ceļotājs", Latvija Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas, kā arī Latvijas Pasākumu producentu asociācijas pārstāvji.

Ekonomikas ministrija nezipratnē 

Ekonomikas ministrija ir neizpratnē par tūrisma nozaru organizāciju nosūtīto vēstuli Eiropas Komisijai, paužot, ka tajā sniegta maldinoša informācija par atbalsta trūkumu tūrisma nozares uzņēmumiem, teikts ministrijas paziņojuma medijiem.

“Komersantiem ir pieejamas visas līdz šim izstrādātās atbalsta programmas, kuru ietvaros tie jau šobrīd saņēmuši atbalstu 20 miljonu eiro vērtībā. Paralēli izstrādāti vēl vairāki atbalsta mehānismi īpaši šīs nozares komersantiem. Un vēl šobrīd gatavojam jaunas atbalsta programmas uzņēmējdarbības sekmēšanai 2. pusgadā vēl vismaz 24,5 miljonu apjomā. Vai tiešām šo var nosaukt par nebūtisku valdības atbalstu?” neizpratni pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).

Tūrisma nozares uzņēmumiem ir pieejami:

  • Dīkstāves pabalsti. Līdz š.g. 5. jūnijam dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1438 uzņēmumu 15 173 darbinieki (35 496 pabalstus) par kopējo summu vairāk nekā 14 miljoni eiro apmērā, kas ir 35% no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas;
  • “Altum” finanšu instrumenti - apgrozāmo līdzekļu aizdevums, kredīta brīvdienu garantija un atbalsts uzņēmumu nomas maksai. Līdz šim brīdim atbalsts tūrisma nozares komersantiem sniegts 5 miljonu eiro apmērā;
  • atbalsts nodokļu jomā - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, IIN atliktais maksājums; ātrāka PVN pārmaksas atmaksa.

Šonedēļ valdība apstiprināja īpašā atbalsta mehānisma repatriācijas izmaksu segšanas kārtību tūrisma operatoriem 800 000 eiro apmērā.

Saeima arī pieņēmusi īpašu regulējumu vaučeru sistēmas ieviešanai Latvijā, š.g. 5. jūnija sēdē apstiprinot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas cita starpā nosaka arī īpašu regulējumu kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem pēc krīzes periodā.

Saskaņā ar likumu tūrisma operatori naudas atmaksas vietā par nenotikušu ceļojumu ceļotājiem var izsniegt apliecinājumu jeb vaučeri par neizmantotā ceļojuma vērtību. Ceļotājs apliecinājumu var izmantot cita ceļojuma iegādei pie konkrētā tūrisma operatora. Vienlaikus spēkā paliek arī iespēja ceļotājam saņemt pilnu samaksātās naudas atmaksu par nenotikušu ceļojumu.

EM arī plāno, ka tuvākajā laikā valdība pieņems atbalsta programmu krīzes skartajiem eksportējošiem un tūrisma nozares uzņēmumiem, piedāvājot atbalstu, kas paredzēts uzņēmējdarbības pilnvērtīgai atsākšanai un darbinieku noturēšanai. Atbalstam tūrisma nozares komersantiem plānots novirzīt 19 miljonus eiro, atbalsts būs pieejams no jūlija un līdz 2020. gada beigām.

Vēl izstrādes procesā ir atbalsta instruments nodarbināto apmācībām, kas komersantiem caur Latvijas viesnīcu un restorānu asociāciju būs pieejams rudens/ziemas periodā. Šeit plānotā atbalsta kopējā summa ir vairāk nekā 370 000 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti