Skaistumkopšanas darbiniekiem bez reģistrācijas Veselības inspekcijā dīkstāves pabalstu atsaka

Piecas dienas spēkā ir jaunā kārtība, kādā skaistumkopšanas nozarē strādājošie var pieteikties dīkstāves pabalstam, kura apmērs ir no 500 līdz 1000 eiro. Pabalstam jāpiesakās darbiniekiem pašiem. Valsts ieņēmumu dienestā Latvijas Radio noskaidroja, ka pirmajās dienās dienests saņēmis jau 300 iesniegumus – visvairāk no pašnodarbinātajiem un patenta maksātājiem, mazāk no SIA. Diemžēl daļa no šiem iesniegumiem nevainagosies ar pabalsta izmaksu, jo persona nav iesnieguma brīdī reģistrējusies Veselības inspekcijā (VI), kas ir viens no pabalsta saņemšanas priekšnoteikumiem. 

ĪSUMĀ:

  • No 9000 skaistumkopšanas darbiniekiem dīkstāves pabalstiem pieteikušies 300.
  • Vairākiem atteikts, jo viņi nav reģistrēti Veselības inspekcijā.
  • VI reģistrējušies tikai 6500.
  • VID aicina reģistrēties, lai reģistrācija ir uz pabalsta izmaksas brīdi.
  • VI spriež: Nereģistrējas tie, kuri ir pelēkajā zonā.
  • Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas: Pabalsti neliks iziet no ēnas.
  • VI reģistrējusies friziere pabalstam nepiesakās: neredz tam jēgu.
  • Manikīrei pabalsts atteikts, jo salona saimniece nemaksāja nodokļus.

Lai gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir reģistrējušies ap 9000 saimnieciskās darbības veicēju, kuri strādā skaistumkopšanas jomā, Veselības inspekcijā par sevi ir paziņojuši mazāk personu - 6500. Tieši šis noteikums – reģistrācija Veselības inspekcija – ir viens no svarīgiem priekšnoteikumiem, lai varētu saņemt dīkstāves pabalstu.

Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča skaidroja, ka šobrīd VID aicina iesniegumu iesniedzējus reģistrēties.

Skaistumkopšanas darbiniekiem bez reģistrācijas Veselības inspekcijā dīkstāves pabalstu atsakaLinda Zalāne

“Galvenais, lai uz dīkstāves pabalsta izmaksas brīdi šis cilvēks ir reģistrējies Veselības inspekcijā. Plānojam, ka cilvēki, kuri pretendē uz šo pabalstu, reģistrēsies un varēs šo pabalstu saņemt. Lielākais iemesls, kādēļ nav reģistrējušies, ir patiešām nezināšana. Visi skaistumkopšanas jomā strādājošie zina, ka ir jābūt izietiem noteiktiem kursiem, kas apliecina viņu spējas veikt darbu un arī par higiēnas prasībām ir jābūt sertifikātam. To, ka ir jāreģistrējas Veselības inspekcijā, daļa ir palaidusi garām,” stāstīja Garanča.

Šo faktu apliecina arī Veselības inspekcijas analītiķe Šarlote Hāznere, norādot, ka pēdējās dienās reģistrācijas pieteikumi nudien pienāk aizvien vairāk.

“Jā, ļoti aktivizējas pakalpojuma sniedzēju zvani. Interese, kā veikt paziņošanu. Daudzi nav iedziļinājušies, kā to izdarīt.

Zina tikai faktu, ka tas ir jāizdara. Iespējams, citi pakalpojuma sniedzēji nevēlas par sevi dot ziņu uzraugošajām iestādē – nedz VID, nedz Veselības inspekcijai. Tie vairāk ir tādi pakalpojuma sniedzēji, kas izvēlas palikt pelēkajā zonā,” sprieda Hāznere.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte pieļauj, ka, iespējams, daļa no pelēkajā zonā strādājošajiem, vēloties saņemt dīkstāves pabalstu, reģistrēsies, bet lielas cerības viņa uz to neliek.

„Ja godīgi, tad es nebūtu tik optimistiska un es vairāk sliektos domāt, ka lielākā daļa paliks tur, pelēkajā zonā. It sevišķi, kad ir skaidrs, ka arī 7. februārī netiks nekas vērts vaļā,” sacīja Ulberte.

Friziere Inta [vārds mainīts] savā profesijā strādā teju desmit gadus. Līdz pandēmijas sākumam savus pakalpojumus sniedza mājās, bet, pasliktinoties saslimstības rādītājiem, sāka īrēt telpas, iekārtoja savu salonu. Inta ir reģistrējusies Veselības inspekcijā. Līdzko stājās spēkā aizliegums šai nozarei strādāt, viņa to arī nedara.

Pašreiz viņa pabalstam nav pieteikusies, “jo neredzu īsti tam jēgu. Valsts atbalsti, manuprāt, ir smieklīgi. Tā kā mans vīrs arī pietiekoši labi nopelna, tad mēs neesam tādā situācijā, lai mums būtu tas nepieciešams. Ja visi striķi trūks, tad arī domāsim un interesēsimies.”

Savukārt manikīre Irina [vārds mainīts] dīkstāves pabalstu nesaņēma, kaut pieteicās tam. Strādāja salonā, nomāja tajā darba vietu. 50% no apgrozījuma maksāja salona saimniecei, kurai par darbiniekiem bija jāmaksā nodokļi. Tomēr tas netika darīts.  

 

„Pagaidām man atteica pabalstu un es neplānoju vairs neko prasīt. Salona saimniece par mums nemaksāja nodokļus, un tāpēc tā sanāca. Es jau pametu darbu šajā salonā. Zvanīju uz Valsts ieņēmumu dienestu un jautāju, vai man pienākas par bērniem, kuri mācās, pabalsts 50 eiro apmērā. Arī tas man nepienākas. Ja nepienākas, tad nepienākas. Labi, ka vīrs strādā. Tas glābj. Es nezinu, kā izdzīvo tie, kuri ir vieni. Gribētu atrast darbu kādā valsts iestādē, bet pagaidām stažējos veikalā “Maxima”,” stāstīja Irina.

Lai pieteiktos dīkstāves atbalstam, iesniegums Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz līdz nākamā mēneša 15. datumam. 

Vairāk informācijas VID mājaslapā, sadaļā “Atbalsts skaistumkopšanas nozarē”: https://www.vid.gov.lv/lv/covid-19.

Lai skaidrotu, kādi tieši dīkstāves atbalsta pasākumi pieejami un kā tiem pieteikties, VID šā gada 4. februārī rīko bezmaksas tiešsaistes semināru “Dīkstāves atbalsts skaistumkopšanas speciālistiem un citiem nozares darbiniekiem”. Tiešsaistes seminārs būs skatāms ceturtdien, 4. februārī, no pl. 10.00 VID kontā sociālajā platformā “Facebook” un “Youtube”.

 Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, kā arī uzdot savus jautājumus rakstiski VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja zvana laikā pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

KONTEKSTS:

Visi skaistumkopšanas nozarē strādājošie, kas nozarē bija nodarbināti 2020. gada oktobrī vai novembrī, vai decembrī, tagad var saņemt dīkstāves atbalstu no 2021. gada janvāra uz laiku, kamēr ir liegums darboties skaistumkopšanas nozarei. Patentmaksātājam bija jābūt spēkā patentam 2020. gada augustā vai septembrī, vai oktobrī, vai novembrī, vai decembrī.

Pabalstu saņemšanas iespējas paplašinātas, jo iepriekš no aptuveni 9000 nozarē strādājošo pabalstiem pieteicās vien 1500.

Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs finansiālā atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētas darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Nolemts apgrozāmo līdzekļu subsīdijas programmā atteikties no nozaru ierobežojuma un samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritērijus.

Joprojām ir spēkā virkne atbalsta pasākumu nodokļu jomā, kas stājās spēkā šā gada martā, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana līdz trim gadiem, ātrāka PVN pārmaksas atmaksa, iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus u.c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt